Changes

Jump to navigation Jump to search
33 bytes added ,  18:07, 3 September 2017
Line 141: Line 141:  
तिलः प्रियालाभिषुकौ बिभीतकश्चित्राभयैरण्डमधूकसर्षपाः|  
 
तिलः प्रियालाभिषुकौ बिभीतकश्चित्राभयैरण्डमधूकसर्षपाः|  
 
कुसुम्भबिल्वारुकमूलकातसीनिकोचकाक्षोडकरञ्जशिग्रुकाः||१०||  
 
कुसुम्भबिल्वारुकमूलकातसीनिकोचकाक्षोडकरञ्जशिग्रुकाः||१०||  
 +
 
स्नेहाशयाः स्थावरसञ्ज्ञितास्तथा स्युर्जङ्गमा मत्स्यमृगाः सपक्षिणः|  
 
स्नेहाशयाः स्थावरसञ्ज्ञितास्तथा स्युर्जङ्गमा मत्स्यमृगाः सपक्षिणः|  
 
तेषां दधिक्षीरघृतामिषं वसा स्नेहेषु मज्जा च तथोपदिश्यते||११||
 
तेषां दधिक्षीरघृतामिषं वसा स्नेहेषु मज्जा च तथोपदिश्यते||११||
atha tatsaṁśayacchēttā pratyuvāca punarvasuḥ|  
+
 
 +
atha tatsaṁśayacchēttā pratyuvāca punarvasuḥ|  
 
snēhānāṁ dvividhā saumya yōniḥ sthāvarajaṅgamā||9||  
 
snēhānāṁ dvividhā saumya yōniḥ sthāvarajaṅgamā||9||  
 +
 
tilaḥ priyālābhiṣukau bibhītakaścitrābhayairaṇḍamadhūkasarṣapāḥ|  
 
tilaḥ priyālābhiṣukau bibhītakaścitrābhayairaṇḍamadhūkasarṣapāḥ|  
 
kusumbhabilvārukamūlakātasīnikōcakākṣōḍakarañjaśigrukāḥ||10||  
 
kusumbhabilvārukamūlakātasīnikōcakākṣōḍakarañjaśigrukāḥ||10||  
 +
 
snēhāśayāḥ sthāvarasañjñitāstathā syurjaṅgamā matsyamr̥gāḥ sapakṣiṇaḥ|  
 
snēhāśayāḥ sthāvarasañjñitāstathā syurjaṅgamā matsyamr̥gāḥ sapakṣiṇaḥ|  
 
tēṣāṁ dadhikṣīraghr̥tāmiṣaṁ vasā snēhēṣu majjā ca tathōpadiśyatē||11||
 
tēṣāṁ dadhikṣīraghr̥tāmiṣaṁ vasā snēhēṣu majjā ca tathōpadiśyatē||11||
atha tatsaMshayacchettA pratyuvAca punarvasuH|  
+
 
 +
atha tatsaMshayacchettA pratyuvAca punarvasuH|  
 
SnehanAM dvividhA saumya yoniH sthAvaraja~ggamA||9||  
 
SnehanAM dvividhA saumya yoniH sthAvaraja~ggamA||9||  
 +
 
tilaH priyAlAbhiShukau bibhItakashcitrAbhayairaNDamadhUkasarShapAH|  
 
tilaH priyAlAbhiShukau bibhItakashcitrAbhayairaNDamadhUkasarShapAH|  
 
kusumbhabilvArukamUlakAtasInikocakAkShoDakara~jjashigrukAH||10||  
 
kusumbhabilvArukamUlakAtasInikocakAkShoDakara~jjashigrukAH||10||  
 +
 
SnehashayAH sthAvarasa~jj~jitAstathA syurja~ggamA matsyamRugAH sapakShiNaH|  
 
SnehashayAH sthAvarasa~jj~jitAstathA syurja~ggamA matsyamRugAH sapakShiNaH|  
 
teShAM dadhikShIraghRutAmiShaM vasA sneheShu majjA ca tathopadishyate||11||  
 
teShAM dadhikShIraghRutAmiShaM vasA sneheShu majjA ca tathopadishyate||11||  
 +
 
To remove all doubts (of Agnivesha), Punarvasu replied, “Dear (Agnivesha) snehayoni (sources of fats) are of two types: Sthavara (Vegetable origin) and Jangama (Animal origin).
 
To remove all doubts (of Agnivesha), Punarvasu replied, “Dear (Agnivesha) snehayoni (sources of fats) are of two types: Sthavara (Vegetable origin) and Jangama (Animal origin).
 +
 
Among sthavara, tila (sesame), priyala (Buchanania lanzan), abhishuka (pistacia vera Linn), vibhitaka (belliric myrobalan), chitra (Baliospermum montanum, or red physic nut), abhaya (chebulic myrobalan), eranda (Ricinus communis), madhuka (madhuka indica), sarshapa (mustard), kusumbha (Brassica nigra Koch), bilva (Aegle marmelos Corr, or bael fruit), aruka (Prunus persica Linn), mulaka (Raphanus sativas Linn, or radish), atasi- Linseed (Linum usitatissimum Linn), nikochaka(pistachio), akshoda (Aleurites moluccana, or wild walnut), karanja (Indian beech-Pongamia pinnata Merr), shigruka (Moringa oleifera Lam, or drumstick) contains fat suitable for consumption.
 
Among sthavara, tila (sesame), priyala (Buchanania lanzan), abhishuka (pistacia vera Linn), vibhitaka (belliric myrobalan), chitra (Baliospermum montanum, or red physic nut), abhaya (chebulic myrobalan), eranda (Ricinus communis), madhuka (madhuka indica), sarshapa (mustard), kusumbha (Brassica nigra Koch), bilva (Aegle marmelos Corr, or bael fruit), aruka (Prunus persica Linn), mulaka (Raphanus sativas Linn, or radish), atasi- Linseed (Linum usitatissimum Linn), nikochaka(pistachio), akshoda (Aleurites moluccana, or wild walnut), karanja (Indian beech-Pongamia pinnata Merr), shigruka (Moringa oleifera Lam, or drumstick) contains fat suitable for consumption.
 
Among jangama (animal fats), matsya (fish), mriga (antelopes) and pakshi (birds), curd, milk, ghee, meat, muscle fat and bone marrow are the animal sources of fat. [9-11]
 
Among jangama (animal fats), matsya (fish), mriga (antelopes) and pakshi (birds), curd, milk, ghee, meat, muscle fat and bone marrow are the animal sources of fat. [9-11]
Oils:
+
 
 +
==== Oils ====
 +
 
 
सर्वेषां तैलजातानां तिलतैलं विशिष्यते|  
 
सर्वेषां तैलजातानां तिलतैलं विशिष्यते|  
 
बलार्थे स्नेहने चाग्र्यमैरण्डं तु विरेचने||१२||  
 
बलार्थे स्नेहने चाग्र्यमैरण्डं तु विरेचने||१२||  
 +
 
(कटूष्णं तैलमैरण्डं वातश्लेष्महरं गुरु |  
 
(कटूष्णं तैलमैरण्डं वातश्लेष्महरं गुरु |  
 
कषायस्वादुतिक्तैश्च योजितं पित्तहन्त्रपि ||१||)|
 
कषायस्वादुतिक्तैश्च योजितं पित्तहन्त्रपि ||१||)|
 +
 
  sarvēṣāṁ tailajātānāṁ tilatailaṁ viśiṣyatē|  
 
  sarvēṣāṁ tailajātānāṁ tilatailaṁ viśiṣyatē|  
 
balārthē snēhanē cāgryamairaṇḍaṁ tu virēcanē||12||  
 
balārthē snēhanē cāgryamairaṇḍaṁ tu virēcanē||12||  
 +
 
(kaṭūṣṇaṁ tailamairaṇḍaṁ vātaślēṣmaharaṁ guru |  
 
(kaṭūṣṇaṁ tailamairaṇḍaṁ vātaślēṣmaharaṁ guru |  
 
kaṣāyasvādutiktaiśca yōjitaṁ Pittahantrapi ||1||)|  
 
kaṣāyasvādutiktaiśca yōjitaṁ Pittahantrapi ||1||)|  
 +
 
sarveShAM tailajAtAnAM tilatailaM vishiShyate|  
 
sarveShAM tailajAtAnAM tilatailaM vishiShyate|  
 
balArthe Snehane cAgryamairaNDaM tu virecane||12||  
 
balArthe Snehane cAgryamairaNDaM tu virecane||12||  
 +
 
(kaTUShNaM tailamairaNDaM vAtashleShmaharaM guru |  
 
(kaTUShNaM tailamairaNDaM vAtashleShmaharaM guru |  
 
kaShAyasvAdutiktaishca yojitaM Pittahantrapi ||1||)|  
 
kaShAyasvAdutiktaishca yojitaM Pittahantrapi ||1||)|  
 +
 
Among all varieties of oils, sesame oil is considered the best and is ideal for giving strength and unctuousness. Castor oil is the best for virechana (purgation). It is pungent, ushna virya (hot potency), alleviates vitiated vata and kapha, guru (dense, viscous or heavy) in nature and when used with astringent, sweet, bitter drugs it also helps mitigate aggrevated pitta. [12]
 
Among all varieties of oils, sesame oil is considered the best and is ideal for giving strength and unctuousness. Castor oil is the best for virechana (purgation). It is pungent, ushna virya (hot potency), alleviates vitiated vata and kapha, guru (dense, viscous or heavy) in nature and when used with astringent, sweet, bitter drugs it also helps mitigate aggrevated pitta. [12]
Four major lipids:
+
 
 +
==== Four major lipids ====
 +
 
 
सर्पिस्तैलं वसा मज्जा सर्वस्नेहोत्तमा मताः|  
 
सर्पिस्तैलं वसा मज्जा सर्वस्नेहोत्तमा मताः|  
 
एषु चैवोत्तमं सर्पिः संस्कारस्यानुवर्तनात्||१३||  
 
एषु चैवोत्तमं सर्पिः संस्कारस्यानुवर्तनात्||१३||  

Navigation menu