Changes

Jump to navigation Jump to search
79 bytes added ,  18:28, 28 October 2017
Line 94: Line 94:  
Exogenous diseases begin with pain and then bring about disturbances in the equilibrium of ''doshas''. Endogenous diseases, on the other hand, begin with disturbances in the equilibrium of ''doshas'' and then cause pain. [7]
 
Exogenous diseases begin with pain and then bring about disturbances in the equilibrium of ''doshas''. Endogenous diseases, on the other hand, begin with disturbances in the equilibrium of ''doshas'' and then cause pain. [7]
   −
Sites of three doshas:
+
==== Sites of three ''doshas'' ====
 +
 
 
तेषां त्रयाणामपि दोषाणां शरीरे स्थानविभाग  उपदेक्ष्यते; तद्यथा- बस्तिः पुरीषाधानं कटिः सक्थिनी पादावस्थीनिपक्वाशयश्च वातस्थानानि, तत्रापि पक्वाशयो विशेषेण वातस्थानं; स्वेदो रसो लसीका रुधिरमामाशयश्च पित्तस्थानानि,तत्राप्यामाशयो विशेषेण पित्तस्थानम्; उरः शिरो ग्रीवा पर्वाण्यामाशयो मेदश्च श्लेष्मस्थानानि, तत्राप्युरो विशेषेणश्लेष्मस्थानम्||८||
 
तेषां त्रयाणामपि दोषाणां शरीरे स्थानविभाग  उपदेक्ष्यते; तद्यथा- बस्तिः पुरीषाधानं कटिः सक्थिनी पादावस्थीनिपक्वाशयश्च वातस्थानानि, तत्रापि पक्वाशयो विशेषेण वातस्थानं; स्वेदो रसो लसीका रुधिरमामाशयश्च पित्तस्थानानि,तत्राप्यामाशयो विशेषेण पित्तस्थानम्; उरः शिरो ग्रीवा पर्वाण्यामाशयो मेदश्च श्लेष्मस्थानानि, तत्राप्युरो विशेषेणश्लेष्मस्थानम्||८||
 +
 
tēṣāṁ trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ śarīrē sthānavibhāga  upadēkṣyatē; tadyathā- bastiḥ purīṣādhānaṁ kaṭiḥsakthinī pādāvasthīni pakvāśayaśca vātasthānāni, tatrāpi pakvāśayō viśēṣēṇa vātasthānaṁ; svēdō rasōlasīkā rudhiramāmāśayaśca pittasthānāni, tatrāpyāmāśayō viśēṣēṇa pittasthānam; uraḥ śirō grīvāparvāṇyāmāśayō mēdaśca ślēṣmasthānāni, tatrāpyurō viśēṣēṇa ślēṣmasthānam||8||   
 
tēṣāṁ trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ śarīrē sthānavibhāga  upadēkṣyatē; tadyathā- bastiḥ purīṣādhānaṁ kaṭiḥsakthinī pādāvasthīni pakvāśayaśca vātasthānāni, tatrāpi pakvāśayō viśēṣēṇa vātasthānaṁ; svēdō rasōlasīkā rudhiramāmāśayaśca pittasthānāni, tatrāpyāmāśayō viśēṣēṇa pittasthānam; uraḥ śirō grīvāparvāṇyāmāśayō mēdaśca ślēṣmasthānāni, tatrāpyurō viśēṣēṇa ślēṣmasthānam||8||   
 +
 
teShAM trayANAmapi doShANAM sharIre sthAnavibhAga  upadekShyate; tadyathA- bastiHpurIShAdhAnaM kaTiH sakthinI pAdAvasthIni pakvAshayashca vAtasthAnAni, tatrApi pakvAshayovisheSheNa vAtasthAnaM; svedo raso lasIkA rudhiramAmAshayashca pittasthAnAni, tatrApyAmAshayovisheSheNa pittasthAnam; uraH shiro grIvA parvANyAmAshayo medashca shleShmasthAnAni, tatrApyurovisheSheNa shleShmasthAnam||8||
 
teShAM trayANAmapi doShANAM sharIre sthAnavibhAga  upadekShyate; tadyathA- bastiHpurIShAdhAnaM kaTiH sakthinI pAdAvasthIni pakvAshayashca vAtasthAnAni, tatrApi pakvAshayovisheSheNa vAtasthAnaM; svedo raso lasIkA rudhiramAmAshayashca pittasthAnAni, tatrApyAmAshayovisheSheNa pittasthAnam; uraH shiro grIvA parvANyAmAshayo medashca shleShmasthAnAni, tatrApyurovisheSheNa shleShmasthAnam||8||
The important sites of origin of these three doshas are as follows:
+
 
Urinary bladder, rectum, waist, thighs, legs, bones and colon are the sites of vata, with colon the most important of them.
+
The important sites of origin of these three ''doshas'' are as follows:
Sweat, rasa, lasika, rakta and small intestine are the sites of pitta, with small intestine the most important of them.
+
 
Chest, head, neck, joint stomach and fat are the sites of shleshma or kapha, with chest the most important of them. (8)
+
Urinary bladder, rectum, waist, thighs, legs, bones and colon are the sites of ''vata'', with colon the most important of them.
Specific diseases casued by dosha:
+
Sweat, ''rasa, lasika, rakta'' and small intestine are the sites of ''pitta'', with small intestine the most important of them.
 +
Chest, head, neck, joint stomach and fat are the sites of ''shleshma'' or ''kapha'', with chest the most important of them. [8]
 +
 
 +
==== Specific diseases caused by ''dosha'' ====
 +
 
 
सर्वशरीरचरास्तु वातपित्तश्लेष्माणः सर्वस्मिञ्छरीरे कुपिताकुपिताः शुभाशुभानि कुर्वन्ति- प्रकृतिभूताःशुभान्युपचयबलवर्णप्रसादादीनि, अशुभानि पुनर्विकृतिमापन्ना विकारसञ्ज्ञकानि||९||  
 
सर्वशरीरचरास्तु वातपित्तश्लेष्माणः सर्वस्मिञ्छरीरे कुपिताकुपिताः शुभाशुभानि कुर्वन्ति- प्रकृतिभूताःशुभान्युपचयबलवर्णप्रसादादीनि, अशुभानि पुनर्विकृतिमापन्ना विकारसञ्ज्ञकानि||९||  
 +
 
तत्र विकाराः सामान्यजा, नानात्मजाश्च|  
 
तत्र विकाराः सामान्यजा, नानात्मजाश्च|  
 
तत्र सामान्यजाः पूर्वमष्टोदरीये व्याख्याताः, नानात्मजांस्त्विहाध्यायेऽनुव्याख्यास्यामः|  
 
तत्र सामान्यजाः पूर्वमष्टोदरीये व्याख्याताः, नानात्मजांस्त्विहाध्यायेऽनुव्याख्यास्यामः|  
 
तद्यथा- अशीतिर्वातविकाराः, चत्वारिंशत् पित्तविकाराः, विंशतिः श्लेष्मविकाराः||१०||  
 
तद्यथा- अशीतिर्वातविकाराः, चत्वारिंशत् पित्तविकाराः, विंशतिः श्लेष्मविकाराः||१०||  
 +
 
sarvaśarīracarāstu vātapittaślēṣmāṇaḥ sarvasmiñcharīrē kupitākupitāḥ śubhāśubhāni kurvanti-prakr̥tibhūtāḥ śubhānyupacayabalavarṇaprasādādīni, aśubhāni punarvikr̥timāpannā vikārasañjñakāni||9||  
 
sarvaśarīracarāstu vātapittaślēṣmāṇaḥ sarvasmiñcharīrē kupitākupitāḥ śubhāśubhāni kurvanti-prakr̥tibhūtāḥ śubhānyupacayabalavarṇaprasādādīni, aśubhāni punarvikr̥timāpannā vikārasañjñakāni||9||  
 +
 
tatra vikārāḥ sāmānyajā, nānātmajāśca|  
 
tatra vikārāḥ sāmānyajā, nānātmajāśca|  
 
tatra sāmānyajāḥ pūrvamaṣṭōdarīyē vyākhyātāḥ, nānātmajāṁstvihādhyāyē'nuvyākhyāsyāmaḥ|  
 
tatra sāmānyajāḥ pūrvamaṣṭōdarīyē vyākhyātāḥ, nānātmajāṁstvihādhyāyē'nuvyākhyāsyāmaḥ|  
 
tadyathā- aśītirvātavikārāḥ, catvāriṁśat pittavikārāḥ, viṁśatiḥ ślēṣmavikārāḥ||10||  
 
tadyathā- aśītirvātavikārāḥ, catvāriṁśat pittavikārāḥ, viṁśatiḥ ślēṣmavikārāḥ||10||  
 +
 
sarvasharIracarAstu vAtapittashleShmANaH sarvasmi~jcharIre kupitAkupitAH shubhAshubhAni kurvanti-prakRutibhUtAH shubhAnyupacayabalavarNaprasAdAdIni, ashubhAni punarvikRutimApannAvikArasa~jj~jakAni||9||  
 
sarvasharIracarAstu vAtapittashleShmANaH sarvasmi~jcharIre kupitAkupitAH shubhAshubhAni kurvanti-prakRutibhUtAH shubhAnyupacayabalavarNaprasAdAdIni, ashubhAni punarvikRutimApannAvikArasa~jj~jakAni||9||  
 +
 
tatra vikArAH sAmAnyajA, nAnAtmajAshca|  
 
tatra vikArAH sAmAnyajA, nAnAtmajAshca|  
 
tatra sAmAnyajAH pUrvamaShTodarIye vyAkhyAtAH, nAnAtmajAMstvihAdhyAye~anuvyAkhyAsyAmaH|  
 
tatra sAmAnyajAH pUrvamaShTodarIye vyAkhyAtAH, nAnAtmajAMstvihAdhyAye~anuvyAkhyAsyAmaH|  
 
tadyathA- ashItirvAtavikArAH, catvAriMshat pittavikArAH, viMshatiH shleShmavikArAH||10||  
 
tadyathA- ashItirvAtavikArAH, catvAriMshat pittavikArAH, viMshatiH shleShmavikArAH||10||  
The entire body is the abode of all the three doshas , the normal or abnormal states of which are responsible for good or bad outcomes respectively. Examples of good outcomes include growth, strength, complexion, happiness, etc, while the bad outcomes, manifested due to abnormal states of doshas, cause various types of diseases.
+
 
Endogenous diseases again are of two types - diseases caused due to vitiation of two or more doshas, and diseases that are caused by single-dosha. The previous chapter dealt with general diseases. This chapter focuses on the latter. There are 140 types of single-dosha diseases, including 80 types caused by vata, 40 by pitta, and 20 by kapha.(10)
+
The entire body is the abode of all the three ''doshas'' , the normal or abnormal states of which are responsible for good or bad outcomes respectively. Examples of good outcomes include growth, strength, complexion, happiness, etc, while the bad outcomes, manifested due to abnormal states of ''doshas'', cause various types of diseases.
Eighty disorders caused due to vata dosha:
+
 
 +
Endogenous diseases again are of two types - diseases caused due to vitiation of two or more ''doshas'', and diseases that are caused by single-''dosha''. The previous chapter dealt with general diseases. This chapter focuses on the latter. There are 140 types of single-''dosha'' diseases, including 80 types caused by ''vata'', 40 by ''pitta'', and 20 by ''kapha''.[10]
 +
 
 +
==== Eighty disorders caused due to ''vata dosha'' ====
 +
 
 
तत्रादौ  वातविकाराननुव्याख्यास्यामः|  
 
तत्रादौ  वातविकाराननुव्याख्यास्यामः|  
 
तद्यथा- नखभेदश्च, विपादिका च, पादशूलं च, पादभ्रंशश्च, पादसुप्तता च, वातखुड्डता च, गुल्फग्रहश्च, पिण्डिकोद्वेष्टनं च,गृध्रसी च, जानुभेदश्च, जानुविश्लेषश्च, ऊरुस्तम्भश्च, ऊरुसादश्च, पाङ्गुल्यं च, गुदभ्रंशश्च, गुदार्तिश्च, वृषणाक्षेपश्च  ,शेफस्तम्भश्च, वङ्क्षणानाहश्च, श्रोणिभेदश्च, विड्भेदश्च, उदावर्तश्च, खञ्जत्वं च, कुब्जत्वं  च, वामनत्वं च, त्रिकग्रहश्च,पृष्ठग्रहश्च, पार्श्वावमर्दश्च, उदरावेष्टश्च, हृन्मोहश्च  , हृद्द्रवश्च, वक्षौद्घर्षश्च  , वक्षौपरोधश्च, वक्षस्तोदश्च, बाहुशोषश्च,ग्रीवास्तम्भश्च, मन्यास्तम्भश्च, कण्ठोद्ध्वंसश्च, हनुभेदश्च  , ओष्ठभेदश्च, अक्षिभेदश्च  , दन्तभेदश्च, दन्तशैथिल्यं च,मूकत्वं च  , वाक्सङ्गश्च, कषायास्यता च, मुखशोषश्च, अरसज्ञता च, घ्राणनाशश्च, कर्णशूलं च, अशब्दश्रवणं च,उच्चैःश्रुतिश्च  , बाधिर्यं च, वर्त्मस्तम्भश्च, वर्त्मसङ्कोचश्च, तिमिरं च, अक्षिशूलं च, अक्षिव्युदासश्च, भ्रूव्युदासश्च,शङ्खभेदश्च, ललाटभेदश्च, शिरोरुक् च, केशभूमिस्फुटनं च, अर्दितं च, एकाङ्गरोगश्च, सर्वाङ्गरोगश्च, पक्षवधश्च  ,आक्षेपकश्च, दण्डकश्च, तमश्च  , भ्रमश्च, वेपथुश्च, जृम्भा च, हिक्का  च, विषादश्च, अतिप्रलापश्च, रौक्ष्यं च, पारुष्यं च,श्यावारुणावभासता च, अस्वप्नश्च, अनवस्थितचित्तत्वं च; इत्यशीतिर्वातविकारावातविकाराणामपरिसङ्ख्येयानामाविष्कृततमा व्याख्याताः||११||  
 
तद्यथा- नखभेदश्च, विपादिका च, पादशूलं च, पादभ्रंशश्च, पादसुप्तता च, वातखुड्डता च, गुल्फग्रहश्च, पिण्डिकोद्वेष्टनं च,गृध्रसी च, जानुभेदश्च, जानुविश्लेषश्च, ऊरुस्तम्भश्च, ऊरुसादश्च, पाङ्गुल्यं च, गुदभ्रंशश्च, गुदार्तिश्च, वृषणाक्षेपश्च  ,शेफस्तम्भश्च, वङ्क्षणानाहश्च, श्रोणिभेदश्च, विड्भेदश्च, उदावर्तश्च, खञ्जत्वं च, कुब्जत्वं  च, वामनत्वं च, त्रिकग्रहश्च,पृष्ठग्रहश्च, पार्श्वावमर्दश्च, उदरावेष्टश्च, हृन्मोहश्च  , हृद्द्रवश्च, वक्षौद्घर्षश्च  , वक्षौपरोधश्च, वक्षस्तोदश्च, बाहुशोषश्च,ग्रीवास्तम्भश्च, मन्यास्तम्भश्च, कण्ठोद्ध्वंसश्च, हनुभेदश्च  , ओष्ठभेदश्च, अक्षिभेदश्च  , दन्तभेदश्च, दन्तशैथिल्यं च,मूकत्वं च  , वाक्सङ्गश्च, कषायास्यता च, मुखशोषश्च, अरसज्ञता च, घ्राणनाशश्च, कर्णशूलं च, अशब्दश्रवणं च,उच्चैःश्रुतिश्च  , बाधिर्यं च, वर्त्मस्तम्भश्च, वर्त्मसङ्कोचश्च, तिमिरं च, अक्षिशूलं च, अक्षिव्युदासश्च, भ्रूव्युदासश्च,शङ्खभेदश्च, ललाटभेदश्च, शिरोरुक् च, केशभूमिस्फुटनं च, अर्दितं च, एकाङ्गरोगश्च, सर्वाङ्गरोगश्च, पक्षवधश्च  ,आक्षेपकश्च, दण्डकश्च, तमश्च  , भ्रमश्च, वेपथुश्च, जृम्भा च, हिक्का  च, विषादश्च, अतिप्रलापश्च, रौक्ष्यं च, पारुष्यं च,श्यावारुणावभासता च, अस्वप्नश्च, अनवस्थितचित्तत्वं च; इत्यशीतिर्वातविकारावातविकाराणामपरिसङ्ख्येयानामाविष्कृततमा व्याख्याताः||११||  
 +
 
tatrādau  vātavikārānanuvyākhyāsyāmaḥ|  
 
tatrādau  vātavikārānanuvyākhyāsyāmaḥ|  
 
tadyathā- nakhabhēdaśca, vipādikā ca, pādaśūlaṁ ca, pādabhraṁśaśca, pādasuptatā ca, vātakhuḍḍatāca, gulphagrahaśca, piṇḍikōdvēṣṭanaṁ ca, gr̥dhrasī ca, jānubhēdaśca, jānuviślēṣaśca, ūrustambhaśca,ūrusādaśca, pāṅgulyaṁ ca, gudabhraṁśaśca, gudārtiśca, vr̥ṣaṇākṣēpaśca  , śēphastambhaśca,vaṅkṣaṇānāhaśca, śrōṇibhēdaśca, viḍbhēdaśca, udāvartaśca, khañjatvaṁ ca, kubjatvaṁ  ca,vāmanatvaṁ ca, trikagrahaśca, pr̥ṣṭhagrahaśca, pārśvāvamardaśca, udarāvēṣṭaśca, hr̥nmōhaśca  ,hr̥ddravaśca, vakṣaudgharṣaśca  , vakṣauparōdhaśca, vakṣastōdaśca, bāhuśōṣaśca, grīvāstambhaśca,manyāstambhaśca, kaṇṭhōddhvaṁsaśca, hanubhēdaśca  , ōṣṭhabhēdaśca, akṣibhēdaśca  ,dantabhēdaśca, dantaśaithilyaṁ ca, mūkatvaṁ ca  , vāksaṅgaśca, kaṣāyāsyatā ca, mukhaśōṣaśca,arasajñatā ca, ghrāṇanāśaśca, karṇaśūlaṁ ca, aśabdaśravaṇaṁ ca, uccaiḥśrutiśca  , bādhiryaṁ ca,vartmastambhaśca, vartmasaṅkōcaśca, timiraṁ ca, akṣiśūlaṁ ca, akṣivyudāsaśca, bhrūvyudāsaśca,śaṅkhabhēdaśca, lalāṭabhēdaśca, śirōruk ca, kēśabhūmisphuṭanaṁ ca, arditaṁ ca, ēkāṅgarōgaśca,sarvāṅgarōgaśca, pakṣavadhaśca, ākṣēpakaśca, daṇḍakaśca, tamaśca, bhramaśca, vēpathuśca,jr̥mbhā ca, hikkā ca, viṣādaśca, atipralāpaśca, raukṣyaṁ ca, pāruṣyaṁ ca, śyāvāruṇāvabhāsatā ca,asvapnaśca, anavasthitacittatvaṁ ca; ityaśītirvātavikārā vātavikārāṇāmaparisaṅkhyēyānāmāviṣkr̥tatamāvyākhyātāḥ||11||  
 
tadyathā- nakhabhēdaśca, vipādikā ca, pādaśūlaṁ ca, pādabhraṁśaśca, pādasuptatā ca, vātakhuḍḍatāca, gulphagrahaśca, piṇḍikōdvēṣṭanaṁ ca, gr̥dhrasī ca, jānubhēdaśca, jānuviślēṣaśca, ūrustambhaśca,ūrusādaśca, pāṅgulyaṁ ca, gudabhraṁśaśca, gudārtiśca, vr̥ṣaṇākṣēpaśca  , śēphastambhaśca,vaṅkṣaṇānāhaśca, śrōṇibhēdaśca, viḍbhēdaśca, udāvartaśca, khañjatvaṁ ca, kubjatvaṁ  ca,vāmanatvaṁ ca, trikagrahaśca, pr̥ṣṭhagrahaśca, pārśvāvamardaśca, udarāvēṣṭaśca, hr̥nmōhaśca  ,hr̥ddravaśca, vakṣaudgharṣaśca  , vakṣauparōdhaśca, vakṣastōdaśca, bāhuśōṣaśca, grīvāstambhaśca,manyāstambhaśca, kaṇṭhōddhvaṁsaśca, hanubhēdaśca  , ōṣṭhabhēdaśca, akṣibhēdaśca  ,dantabhēdaśca, dantaśaithilyaṁ ca, mūkatvaṁ ca  , vāksaṅgaśca, kaṣāyāsyatā ca, mukhaśōṣaśca,arasajñatā ca, ghrāṇanāśaśca, karṇaśūlaṁ ca, aśabdaśravaṇaṁ ca, uccaiḥśrutiśca  , bādhiryaṁ ca,vartmastambhaśca, vartmasaṅkōcaśca, timiraṁ ca, akṣiśūlaṁ ca, akṣivyudāsaśca, bhrūvyudāsaśca,śaṅkhabhēdaśca, lalāṭabhēdaśca, śirōruk ca, kēśabhūmisphuṭanaṁ ca, arditaṁ ca, ēkāṅgarōgaśca,sarvāṅgarōgaśca, pakṣavadhaśca, ākṣēpakaśca, daṇḍakaśca, tamaśca, bhramaśca, vēpathuśca,jr̥mbhā ca, hikkā ca, viṣādaśca, atipralāpaśca, raukṣyaṁ ca, pāruṣyaṁ ca, śyāvāruṇāvabhāsatā ca,asvapnaśca, anavasthitacittatvaṁ ca; ityaśītirvātavikārā vātavikārāṇāmaparisaṅkhyēyānāmāviṣkr̥tatamāvyākhyātāḥ||11||  
 +
 
tatrAdau  vAtavikArAnanuvyAkhyAsyAmaH|  
 
tatrAdau  vAtavikArAnanuvyAkhyAsyAmaH|  
 
tadyathA- nakhabhedashca, vipAdikA ca, pAdashUlaM ca, pAdabhraMshashca, pAdasuptatA ca,vAtakhuDDatA ca, gulphagrahashca, piNDikodveShTanaM ca, gRudhrasI ca, jAnubhedashca,jAnuvishleShashca, Urustambhashca, UrusAdashca, pA~ggulyaM ca, gudabhraMshashca, gudArtishca,vRuShaNAkShepashca, shephastambhashca, va~gkShaNAnAhashca, shroNibhedashca, viDbhedashca,udAvartashca, kha~jjatvaM ca, kubjatvaMca, vAmanatvaM ca, trikagrahashca, pRuShThagrahashca,pArshvAvamardashca, udarAveShTashca, hRunmohashca, hRuddravashca, vakShaudgharShashca ,vakShauparodhashca, vakShastodashca, bAhushoShashca, grIvAstambhashca, manyAstambhashca,kaNThoddhvaMsashca, hanubhedashca, oShThabhedashca, akShibhedashca , dantabhedashca,dantashaithilyaM ca, mUkatvaM ca, vAksa~ggashca, kaShAyAsyatA ca, mukhashoShashca, arasaj~jatAca, ghrANanAshashca, karNashUlaM ca, ashabdashravaNaM ca, uccaiHshrutishca, bAdhiryaM ca,vartmastambhashca, vartmasa~gkocashca, timiraM ca, akShishUlaM ca, akShivyudAsashca,bhrUvyudAsashca, sha~gkhabhedashca, lalATabhedashca, shiroruk ca, keshabhUmisphuTanaM ca,arditaM ca, ekA~ggarogashca, sarvA~ggarogashca, pakShavadhashca, AkShepakashca,daNDakashca, tamashca , bhramashca, vepathushca, jRumbhA ca, hikkA  ca, viShAdashca,atipralApashca, raukShyaM ca, pAruShyaM ca, shyAvAruNAvabhAsatA ca, asvapnashca,anavasthitacittatvaM ca; ityashItirvAtavikArA vAtavikArANAmaparisa~gkhyeyAnAmAviShkRutatamAvyAkhyAtAH||11||  
 
tadyathA- nakhabhedashca, vipAdikA ca, pAdashUlaM ca, pAdabhraMshashca, pAdasuptatA ca,vAtakhuDDatA ca, gulphagrahashca, piNDikodveShTanaM ca, gRudhrasI ca, jAnubhedashca,jAnuvishleShashca, Urustambhashca, UrusAdashca, pA~ggulyaM ca, gudabhraMshashca, gudArtishca,vRuShaNAkShepashca, shephastambhashca, va~gkShaNAnAhashca, shroNibhedashca, viDbhedashca,udAvartashca, kha~jjatvaM ca, kubjatvaMca, vAmanatvaM ca, trikagrahashca, pRuShThagrahashca,pArshvAvamardashca, udarAveShTashca, hRunmohashca, hRuddravashca, vakShaudgharShashca ,vakShauparodhashca, vakShastodashca, bAhushoShashca, grIvAstambhashca, manyAstambhashca,kaNThoddhvaMsashca, hanubhedashca, oShThabhedashca, akShibhedashca , dantabhedashca,dantashaithilyaM ca, mUkatvaM ca, vAksa~ggashca, kaShAyAsyatA ca, mukhashoShashca, arasaj~jatAca, ghrANanAshashca, karNashUlaM ca, ashabdashravaNaM ca, uccaiHshrutishca, bAdhiryaM ca,vartmastambhashca, vartmasa~gkocashca, timiraM ca, akShishUlaM ca, akShivyudAsashca,bhrUvyudAsashca, sha~gkhabhedashca, lalATabhedashca, shiroruk ca, keshabhUmisphuTanaM ca,arditaM ca, ekA~ggarogashca, sarvA~ggarogashca, pakShavadhashca, AkShepakashca,daNDakashca, tamashca , bhramashca, vepathushca, jRumbhA ca, hikkA  ca, viShAdashca,atipralApashca, raukShyaM ca, pAruShyaM ca, shyAvAruNAvabhAsatA ca, asvapnashca,anavasthitacittatvaM ca; ityashItirvAtavikArA vAtavikArANAmaparisa~gkhyeyAnAmAviShkRutatamAvyAkhyAtAH||11||  
While there could be innumerabe types of vataja nanatmaja vikaras (also known as vataja nanatmaja vyadhis, the 80 known or prevalent types are as follows:
+
 
1. Nakhabheda (Cracking of nails)
+
While there could be innumerabe types of ''vataja nanatmaja vikaras'' (also known as ''vataja nanatmaja vyadhis'', the 80 known or prevalent types are as follows:
2. Vipadika (Cracking of soles)
+
 
3. Padashula (Pain in foot)
+
#Nakhabheda (Cracking of nails)
4. Pada bhramsha (Foot drop)
+
#Vipadika (Cracking of soles)
5. Pada suptata (Numbness in feet)
+
#Padashula (Pain in foot)
6. vata khuddata (Pain in ankle region)
+
#Pada bhramsha (Foot drop)
7. Gulphagraha (Stiffness in ankle region)
+
#Pada suptata (Numbness in feet)
8. Pindikodvestana (Cramps in calf muscles)
+
#vata khuddata (Pain in ankle region)
9. Gridhrasi (Sciatica)
+
#Gulphagraha (Stiffness in ankle region)
10. Janubheda (Tearing pain in knee)
+
#Pindikodvestana (Cramps in calf muscles)
11. Janu Vishlesha (Dislocation in knee joint)
+
#Gridhrasi (Sciatica)
12. Urustambha (Stiffness in thigh)
+
#Janubheda (Tearing pain in knee)
13. Urusada (Loss of movement in thigh)
+
#Janu Vishlesha (Dislocation in knee joint)
 +
#Urustambha (Stiffness in thigh)
 +
#Urusada (Loss of movement in thigh)
 
14. Pangulya (Paraplegia)
 
14. Pangulya (Paraplegia)
 
15. Guda bhrama (Rectum prolapse)
 
15. Guda bhrama (Rectum prolapse)

Navigation menu