Changes

Jump to navigation Jump to search
374 bytes added ,  06:46, 27 March 2018
Line 1,248: Line 1,248:  
बलिनं वमनैरादौ शोधितं कफकासिनम् |  
 
बलिनं वमनैरादौ शोधितं कफकासिनम् |  
 
यवान्नैः कटूरूक्षोष्णैः कफघ्नैश्चाप्युपाचरेत् ||१०८||  
 
यवान्नैः कटूरूक्षोष्णैः कफघ्नैश्चाप्युपाचरेत् ||१०८||  
 +
 
पिप्पलीक्षारिकैर्युषैः कौलत्थैर्मूलकस्य च |  
 
पिप्पलीक्षारिकैर्युषैः कौलत्थैर्मूलकस्य च |  
 
लघून्यन्नानि भुञ्जीत रसैर्वा कटुकान्वितैः ||१०९||  
 
लघून्यन्नानि भुञ्जीत रसैर्वा कटुकान्वितैः ||१०९||  
 +
 
धान्वबैलरसैः स्नेहैस्तिलसर्षपबिल्वजैः |  
 
धान्वबैलरसैः स्नेहैस्तिलसर्षपबिल्वजैः |  
 
मध्वम्लोष्णाम्बुतक्रं वा मद्यं वा निगदं पिबेत् ||११०||  
 
मध्वम्लोष्णाम्बुतक्रं वा मद्यं वा निगदं पिबेत् ||११०||  
 +
 
पौष्करारग्वधं मूलं पटोलं तैर्निशास्थितम् |  
 
पौष्करारग्वधं मूलं पटोलं तैर्निशास्थितम् |  
 
जलं मधुयुतं पेयं कालेष्वन्नस्य वा त्रिषु ||१११||
 
जलं मधुयुतं पेयं कालेष्वन्नस्य वा त्रिषु ||१११||
 +
 
balinaṁ vamanairādau śōdhitaṁ kaphakāsinam|  
 
balinaṁ vamanairādau śōdhitaṁ kaphakāsinam|  
 
yavānnaiḥ kaṭurūkṣōṣṇaiḥ kaphaghnaiścāpyupācarēt||108||  
 
yavānnaiḥ kaṭurūkṣōṣṇaiḥ kaphaghnaiścāpyupācarēt||108||  
 +
 
pippalīkṣārikairyūṣaiḥ kaulatthairmūlakasya ca|  
 
pippalīkṣārikairyūṣaiḥ kaulatthairmūlakasya ca|  
 
laghūnyannāni bhuñjīta rasairvā kaṭukānvitaiḥ||109||  
 
laghūnyannāni bhuñjīta rasairvā kaṭukānvitaiḥ||109||  
 +
 
dhānvabailarasaiḥ snēhaistilasarṣapabilvajaiḥ|  
 
dhānvabailarasaiḥ snēhaistilasarṣapabilvajaiḥ|  
 
madhvamlōṣṇāmbutakraṁ vā madyaṁ vā nigadaṁ pibēt||110||  
 
madhvamlōṣṇāmbutakraṁ vā madyaṁ vā nigadaṁ pibēt||110||  
 +
 
pauṣkarāragvadhaṁ mūlaṁ paṭōlaṁ tairniśāsthitam|  
 
pauṣkarāragvadhaṁ mūlaṁ paṭōlaṁ tairniśāsthitam|  
 
jalaṁ madhuyutaṁ pēyaṁ kālēṣvannasya vā triṣu||111||  
 
jalaṁ madhuyutaṁ pēyaṁ kālēṣvannasya vā triṣu||111||  
 +
 
balinaM vamanairAdau shodhitaM kaphakAsinam|  
 
balinaM vamanairAdau shodhitaM kaphakAsinam|  
 
yavAnnaiH kaTurUkShoShNaiH kaphaghnaishcApyupAcaret||108||  
 
yavAnnaiH kaTurUkShoShNaiH kaphaghnaishcApyupAcaret||108||  
 +
 
pippalIkShArikairyUShaiH kaulatthairmUlakasya ca|  
 
pippalIkShArikairyUShaiH kaulatthairmUlakasya ca|  
 
laghUnyannAni bhu~jjIta rasairvA kaTukAnvitaiH||109||  
 
laghUnyannAni bhu~jjIta rasairvA kaTukAnvitaiH||109||  
 +
 
dhAnvabailarasaiH snehaistilasarShapabilvajaiH|  
 
dhAnvabailarasaiH snehaistilasarShapabilvajaiH|  
 
madhvamloShNAmbutakraM vA madyaM vA nigadaM pibet||110||  
 
madhvamloShNAmbutakraM vA madyaM vA nigadaM pibet||110||  
 +
 
pauShkarAragvadhaM mUlaM paTolaM tairnishAsthitam|  
 
pauShkarAragvadhaM mUlaM paTolaM tairnishAsthitam|  
 
jalaM madhuyutaM peyaM kAleShvannasya vA triShu||111||  
 
jalaM madhuyutaM peyaM kAleShvannasya vA triShu||111||  
If the person suffering from kaphaja kasa is strong, then he should follow shodhan procedure by means of vamana. There after he should be given with yava and such other kaphaghna food which are katu, ruksha and ushna in nature.
+
 
The person should take laghu ahara with the yusha prepared out of kulattha, pippali, kshara, mulaka or with the mamsa rasa of animals of arid zone/ bilehsya etc. mixed with katu rasadravya, srashapataila and bilva.
+
If the person suffering from ''kaphaja kasa'' is strong, then he should follow ''shodhana'' procedure by means of ''vamana''. There after he should be given with ''yava'' and such other ''kaphaghna'' food which are ''katu, ruksha'' and ''ushna'' in nature.
Drinks such as madhu, amala rasa, warm water, butter milk or harmless madya are preffered in kaphaja kasa. Roots of pushkaramoola, argwadha, patola, tinisha should be kept in water for whole night. Next morning water should be strained out and added with madhu. This should be taken before, during and after food. (108-111)
+
 
 +
The person should take ''laghu ahara'' with the ''yusha'' prepared out of ''kulattha, pippali, kshara, mulaka'' or with the ''mamsa rasa'' of animals of arid zone/ ''bilehsya'' etc. mixed with ''katu rasadravya, srashapataila'' and ''bilva''.
 +
 
 +
Drinks such as ''madhu, amala rasa,'' warm water, butter milk or harmless ''madya'' are preferred in ''kaphaja kasa''. Roots of ''pushkaramoola, argwadha, patola, tinisha'' should be kept in water for whole night. Next morning water should be strained out and added with ''madhu''. This should be taken before, during and after food. [108-111]
    
कट्फलं कत्तृणं भार्गीं मुस्तं धान्यं वचाभये |  
 
कट्फलं कत्तृणं भार्गीं मुस्तं धान्यं वचाभये |  
 
शुण्ठीं पर्पटकं शृङ्गीं सुराह्वं च शृतं जले ||११२||  
 
शुण्ठीं पर्पटकं शृङ्गीं सुराह्वं च शृतं जले ||११२||  
 +
 
मधुहिङ्गुयुतं पेयं कासे वातकफात्मके |  
 
मधुहिङ्गुयुतं पेयं कासे वातकफात्मके |  
 
कण्ठरोगे मुखे शूने श्वासहिक्काज्वरेषु च ||११३||  
 
कण्ठरोगे मुखे शूने श्वासहिक्काज्वरेषु च ||११३||  
 +
 
पाठां शुण्ठीं शटीं मूर्वां गवाक्षीं मुस्तपिप्पलीम् |  
 
पाठां शुण्ठीं शटीं मूर्वां गवाक्षीं मुस्तपिप्पलीम् |  
 
पिष्ट्वा घर्माम्बुना हिङ्गुसैन्धवाभ्यां युतां पिबेत् ||११४||  
 
पिष्ट्वा घर्माम्बुना हिङ्गुसैन्धवाभ्यां युतां पिबेत् ||११४||  
 +
 
नागरातिविषे मुस्तं शृङ्गीं कर्कटकस्य च |  
 
नागरातिविषे मुस्तं शृङ्गीं कर्कटकस्य च |  
 
हरीतकीं शटीं चैव तेनैव विधिना पिबेत् ||११५||  
 
हरीतकीं शटीं चैव तेनैव विधिना पिबेत् ||११५||  
 +
 
तैलभृष्टं च पिप्पल्याः कल्काक्षं ससितोपलम् |  
 
तैलभृष्टं च पिप्पल्याः कल्काक्षं ससितोपलम् |  
 
पिबेद्वा श्लेष्मकासघ्नं कुलत्थरससंयुतम् ||११६||  
 
पिबेद्वा श्लेष्मकासघ्नं कुलत्थरससंयुतम् ||११६||  
 +
 
कासमर्दाश्वविट्भृङ्गराजवार्ताकजो रसः |  
 
कासमर्दाश्वविट्भृङ्गराजवार्ताकजो रसः |  
 
सक्षौद्रः कफकासघ्नः सुरसस्यासितस्य च ||११७||  
 
सक्षौद्रः कफकासघ्नः सुरसस्यासितस्य च ||११७||  
 +
 
देवदारु शटी रास्ना कर्कटाख्या दुरालभा |  
 
देवदारु शटी रास्ना कर्कटाख्या दुरालभा |  
 
पिप्पली नागरं मुस्तं पथ्याधात्रीसितोपलाः ||११८||  
 
पिप्पली नागरं मुस्तं पथ्याधात्रीसितोपलाः ||११८||  
 +
 
मधुतैलयुतावेतौ लेहौ वातानुगे कफे |  
 
मधुतैलयुतावेतौ लेहौ वातानुगे कफे |  
 
पिप्पली पिप्पलीमूलं चित्रको हस्तिपिप्पली ||११९||  
 
पिप्पली पिप्पलीमूलं चित्रको हस्तिपिप्पली ||११९||  
 +
 
पथ्या तामलकी धात्री भद्रमुस्ता च पिप्पली |  
 
पथ्या तामलकी धात्री भद्रमुस्ता च पिप्पली |  
 
देवदार्वभया मुस्तं पिप्पली विश्वभेषजम् ||१२०||  
 
देवदार्वभया मुस्तं पिप्पली विश्वभेषजम् ||१२०||  
 +
 
विशाला पिप्पली मुस्तं त्रिवृता चेति लेहयेत् |  
 
विशाला पिप्पली मुस्तं त्रिवृता चेति लेहयेत् |  
 
चतुरो मधुना लेहान् कफकासहरान् भिषक् ||१२१||  
 
चतुरो मधुना लेहान् कफकासहरान् भिषक् ||१२१||  
 +
 
सौवर्चलाभयाधात्रीपिप्पलीक्षारनागरम् |  
 
सौवर्चलाभयाधात्रीपिप्पलीक्षारनागरम् |  
 
चूर्णितं सर्पिषा वातकफकासहरं पिबेत् ||१२२||
 
चूर्णितं सर्पिषा वातकफकासहरं पिबेत् ||१२२||
दशमूलाढके प्रस्थं घृतस्याक्षसमैः पचेत् | kaṭphalaṁ kattr̥ṇaṁ bhārgīṁ mustaṁ dhānyaṁ vacābhayē|  
+
 
śuṇṭhīṁ parpaṭakaṁ śr̥ṅgīṁ surāhvaṁ ca śr̥taṁ jalē||112||  
+
दशमूलाढके प्रस्थं घृतस्याक्षसमैः पचेत् |  
 +
 
 +
kaṭphalaṁ kattr̥ṇaṁ bhārgīṁ mustaṁ dhānyaṁ vacābhayē|  
 +
śuṇṭhīṁ parpaṭakaṁ śr̥ṅgīṁ surāhvaṁ ca śr̥taṁ jalē||112||
 +
 
madhuhiṅguyutaṁ pēyaṁ kāsē vātakaphātmakē|  
 
madhuhiṅguyutaṁ pēyaṁ kāsē vātakaphātmakē|  
kaṇṭharōgē mukhē śūnē śvāsahikkājvarēṣu ca||113||  
+
kaṇṭharōgē mukhē śūnē śvāsahikkājvarēṣu ca||113||
 +
 
pāṭhāṁ śuṇṭhīṁ śaṭīṁ mūrvāṁ gavākṣīṁ mustapippalīm|  
 
pāṭhāṁ śuṇṭhīṁ śaṭīṁ mūrvāṁ gavākṣīṁ mustapippalīm|  
 
piṣṭvā gharmāmbunā hiṅgusaindhavābhyāṁ yutāṁ pibēt||114||  
 
piṣṭvā gharmāmbunā hiṅgusaindhavābhyāṁ yutāṁ pibēt||114||  
 +
 
nāgarātiviṣē mustaṁ śr̥ṅgīṁ karkaṭakasya ca|  
 
nāgarātiviṣē mustaṁ śr̥ṅgīṁ karkaṭakasya ca|  
 
harītakīṁ śaṭīṁ caiva tēnaiva vidhinā pibēt||115||  
 
harītakīṁ śaṭīṁ caiva tēnaiva vidhinā pibēt||115||  
 +
 
tailabhr̥ṣṭaṁ ca pippalyāḥ kalkākṣaṁ sasitōpalam|  
 
tailabhr̥ṣṭaṁ ca pippalyāḥ kalkākṣaṁ sasitōpalam|  
 
pibēdvā ślēṣmakāsaghnaṁ kulattharasasaṁyutam||116||  
 
pibēdvā ślēṣmakāsaghnaṁ kulattharasasaṁyutam||116||  
 +
 
kāsamardāśvaviṭbhr̥ṅgarājavārtākajō rasaḥ|  
 
kāsamardāśvaviṭbhr̥ṅgarājavārtākajō rasaḥ|  
 
sakṣaudraḥ kaphakāsaghnaḥ surasasyāsitasya ca||117||  
 
sakṣaudraḥ kaphakāsaghnaḥ surasasyāsitasya ca||117||  
 +
 
dēvadāru śaṭī rāsnā karkaṭākhyā durālabhā|  
 
dēvadāru śaṭī rāsnā karkaṭākhyā durālabhā|  
 
pippalī nāgaraṁ mustaṁ pathyādhātrīsitōpalāḥ||118||  
 
pippalī nāgaraṁ mustaṁ pathyādhātrīsitōpalāḥ||118||  
 +
 
madhutailayutāvētau lēhau vātānugē kaphē|  
 
madhutailayutāvētau lēhau vātānugē kaphē|  
 
pippalī pippalīmūlaṁ citrakō hastipippalī||119||  
 
pippalī pippalīmūlaṁ citrakō hastipippalī||119||  
 +
 
pathyā tāmalakī dhātrī bhadramustā ca pippalī|  
 
pathyā tāmalakī dhātrī bhadramustā ca pippalī|  
 
dēvadārvabhayā mustaṁ pippalī viśvabhēṣajam||120||  
 
dēvadārvabhayā mustaṁ pippalī viśvabhēṣajam||120||  
 +
 
viśālā pippalī mustaṁ trivr̥tā cēti lēhayēt|  
 
viśālā pippalī mustaṁ trivr̥tā cēti lēhayēt|  
 
caturō madhunā lēhān kaphakāsaharān bhiṣak||121||  
 
caturō madhunā lēhān kaphakāsaharān bhiṣak||121||  
 +
 
sauvarcalābhayādhātrīpippalīkṣāranāgaram|  
 
sauvarcalābhayādhātrīpippalīkṣāranāgaram|  
 
cūrṇitaṁ sarpiṣā vātakaphakāsaharaṁ pibēt||122||  
 
cūrṇitaṁ sarpiṣā vātakaphakāsaharaṁ pibēt||122||  
 +
 
kaTphalaM kattRuNaM bhArgIM mustaM dhAnyaM vacAbhaye|  
 
kaTphalaM kattRuNaM bhArgIM mustaM dhAnyaM vacAbhaye|  
 
shuNThIM parpaTakaM shRu~ggIM surAhvaM ca shRutaM jale||112||  
 
shuNThIM parpaTakaM shRu~ggIM surAhvaM ca shRutaM jale||112||  
 +
 
madhuhi~gguyutaM peyaM kAse vAtakaphAtmake|  
 
madhuhi~gguyutaM peyaM kAse vAtakaphAtmake|  
 
kaNTharoge mukhe shUne shvAsahikkAjvareShu ca||113||  
 
kaNTharoge mukhe shUne shvAsahikkAjvareShu ca||113||  
 +
 
pAThAM shuNThIM shaTIM mUrvAM gavAkShIM mustapippalIm|  
 
pAThAM shuNThIM shaTIM mUrvAM gavAkShIM mustapippalIm|  
 
piShTvA gharmAmbunA hi~ggusaindhavAbhyAM yutAM pibet||114||  
 
piShTvA gharmAmbunA hi~ggusaindhavAbhyAM yutAM pibet||114||  
 +
 
nAgarAtiviShe mustaM shRu~ggIM karkaTakasya ca|  
 
nAgarAtiviShe mustaM shRu~ggIM karkaTakasya ca|  
 
harItakIM shaTIM caiva tenaiva vidhinA pibet||115||  
 
harItakIM shaTIM caiva tenaiva vidhinA pibet||115||  
 +
 
tailabhRuShTaM ca pippalyAH kalkAkShaM sasitopalam|  
 
tailabhRuShTaM ca pippalyAH kalkAkShaM sasitopalam|  
 
pibedvA shleShmakAsaghnaM kulattharasasaMyutam||116||  
 
pibedvA shleShmakAsaghnaM kulattharasasaMyutam||116||  
 +
 
kAsamardAshvaviTbhRu~ggarAjavArtAkajo rasaH|  
 
kAsamardAshvaviTbhRu~ggarAjavArtAkajo rasaH|  
 
sakShaudraH kaphakAsaghnaH surasasyAsitasya ca||117||  
 
sakShaudraH kaphakAsaghnaH surasasyAsitasya ca||117||  
 +
 
devadAru shaTI rAsnA karkaTAkhyA durAlabhA|  
 
devadAru shaTI rAsnA karkaTAkhyA durAlabhA|  
 
pippalI nAgaraM mustaM pathyAdhAtrIsitopalAH||118||  
 
pippalI nAgaraM mustaM pathyAdhAtrIsitopalAH||118||  
 +
 
madhutailayutAvetau lehau vAtAnuge kaphe|  
 
madhutailayutAvetau lehau vAtAnuge kaphe|  
 
pippalI pippalImUlaM citrako hastipippalI||119||  
 
pippalI pippalImUlaM citrako hastipippalI||119||  
 +
 
pathyA tAmalakI dhAtrI bhadramustA ca pippalI|  
 
pathyA tAmalakI dhAtrI bhadramustA ca pippalI|  
 
devadArvabhayA mustaM pippalI vishvabheShajam||120||  
 
devadArvabhayA mustaM pippalI vishvabheShajam||120||  
 +
 
vishAlA pippalI mustaM trivRutA ceti lehayet|  
 
vishAlA pippalI mustaM trivRutA ceti lehayet|  
 
caturo madhunA lehAn kaphakAsaharAn bhiShak||121||  
 
caturo madhunA lehAn kaphakAsaharAn bhiShak||121||  
 +
 
sauvarcalAbhayAdhAtrIpippalIkShAranAgaram|  
 
sauvarcalAbhayAdhAtrIpippalIkShAranAgaram|  
 
cUrNitaM sarpiShA vAtakaphakAsaharaM pibet||122||  
 
cUrNitaM sarpiShA vAtakaphakAsaharaM pibet||122||  
Decoction prepared by boiling drugs such as katphala, kuttrana, bharangi, musta, dhanyaka, vacha, abhaya, shunthi, parpata, shrungi and surahva is to be used in kasa associated with vata and kapha along with madhu and hingu. This is also beneficial in kantharoga, mukha roga, shoola, shwaasa, hikka and Jwara.
+
 
Patha, shunthi, shati, murva, gavakshi, musta and pippali paste taken along with hot water by adding hingu and saindhava cures kasa. Similarly administration of nagara, ativisha, musta, karkatashringi, haritaki and shati is also beneficial.
+
Decoction prepared by boiling drugs such as ''katphala, kuttrana, bharangi, musta, dhanyaka, vacha, abhaya, shunthi, parpata, shrungi'' and ''surahva'' is to be used in ''kasa'' associated with ''vata'' and ''kapha'' along with ''madhu'' and ''hingu''. This is also beneficial in ''kantharoga, mukha roga, shoola, shwasa, hikka'' and ''jwara''.
One aksha of the paste of pippali, fried with oil should be added with sitopala. Intake of this recipe along with kulattha yusha cures kaphaja kasa. The swarasa extracted out of kasamarda, stool of horse, bhringaraja, vartaka and black variety of surasa along with honey cures kaphaja kasa.
+
 
Powder prepared out of devadaru, shati, rasna, karkatashringi, duralabha taken along with madhu and taila is effective in vatanuga kaphajakasa
+
''Patha, shunthi, shati, murva, gavakshi, musta'' and ''pippali'' paste taken along with hot water by adding ''hingu'' and ''saindhava'' cures ''kasa''. Similarly administration of ''nagara, ativisha, musta, karkatashringi, haritaki'' and ''shati'' is also beneficial.
Pippali, nagara, musta, haritaki, amalaki and sitopala is to be taken along with madhu and taila is effective in vatanuga kaphajakasa.
+
 
Pippali, pippalimula, chitraka and gaja pippali should be made into leha form by adding madhu. Intake of this cures kaphajakasa.
+
One ''aksha'' of the paste of ''pippali'', fried with oil should be added with ''sitopala''. Intake of this recipe along with ''kulattha yusha'' cures ''kaphaja kasa''. The ''swarasa'' extracted out of ''kasamarda'', stool of horse, ''bhringaraja, vartaka'' and black variety of ''surasa'' along with honey cures ''kaphaja kasa''.
Similarly pathya, tamalaki, dhatri, bhadra-musta and pippali combination taken along with madhu cures kaphajakasa.
+
 
Vishala, pippali, musta, trivrit should be taken along with honey in kaphajakasa.
+
Powder prepared out of ''devadaru, shati, rasna, karkatashringi, duralabha'' taken along with ''madhu'' and ''taila'' is effective in ''vatanuga kaphajakasa''.
Intake of the powder prepared out of souvarchala, abhaya, dhatri, pipplai, kshara and nagara taken along with ghrita cures kasa caused by vata and kapha. (112-122)
+
 
Dashamuladi ghritam:
+
''Pippali, nagara, musta, haritaki, amalaki'' and ''sitopala'' is to be taken along with ''madhu'' and ''taila'' is effective in ''vatanuga kaphajakasa''.
 +
 
 +
''Pippali, pippalimula, chitraka'' and ''gaja pippali'' should be made into ''leha'' form by adding ''madhu''. Intake of this cures ''kaphajakasa.''
 +
 
 +
Similarly ''pathya, tamalaki, dhatri, bhadra-musta'' and ''pippali'' combination taken along with ''madhu'' cures ''kaphajakasa''.
 +
''Vishala, pippali, musta, trivrit'' should be taken along with honey in ''kaphajakasa''.
 +
 
 +
Intake of the powder prepared out of ''souvarchala, abhaya, dhatri, pipplai, kshara'' and ''nagara'' taken along with ''ghrita'' cures ''kasa'' caused by ''vata'' and ''kapha''. [112-122]
 +
 
 +
==== ''Dashamuladi ghritam'' ====
 +
 
 
पुष्कराह्वशटीबिल्वसुरसव्योषहिङ्गुभिः ||१२३||  
 
पुष्कराह्वशटीबिल्वसुरसव्योषहिङ्गुभिः ||१२३||  
 +
 
पेयानुपानं तत् पेयं कासे वातकफात्मके |  
 
पेयानुपानं तत् पेयं कासे वातकफात्मके |  
 
श्वासरोगेषु सर्वेषु कफवातात्मकेषु च ||१२४||  
 
श्वासरोगेषु सर्वेषु कफवातात्मकेषु च ||१२४||  
 +
 
इति दशमूलादिघृतम् |  
 
इति दशमूलादिघृतम् |  
 +
 
daśamūlāḍhakē prasthaṁ ghr̥tasyākṣasamaiḥ pacēt|  
 
daśamūlāḍhakē prasthaṁ ghr̥tasyākṣasamaiḥ pacēt|  
 
puṣkarāhvaśaṭībilvasurasavyōṣahiṅgubhiḥ||123||  
 
puṣkarāhvaśaṭībilvasurasavyōṣahiṅgubhiḥ||123||  
 +
 
pēyānupānaṁ tat pēyaṁ kāsē vātakaphātmakē|  
 
pēyānupānaṁ tat pēyaṁ kāsē vātakaphātmakē|  
 
śvāsarōgēṣu sarvēṣu kaphavātātmakēṣu ca||124||  
 
śvāsarōgēṣu sarvēṣu kaphavātātmakēṣu ca||124||  
 +
 
iti daśamūlādighr̥tam|
 
iti daśamūlādighr̥tam|
dashamUlADhake prasthaM ghRutasyAkShasamaiH pacet|  
+
 
 +
dashamUlADhake prasthaM ghRutasyAkShasamaiH pacet|  
 
puShkarAhvashaTIbilvasurasavyoShahi~ggubhiH||123||  
 
puShkarAhvashaTIbilvasurasavyoShahi~ggubhiH||123||  
 +
 
peyAnupAnaM tat peyaM kAse vAtakaphAtmake|  
 
peyAnupAnaM tat peyaM kAse vAtakaphAtmake|  
 
shvAsarogeShu sarveShu kaphavAtAtmakeShu ca||124||  
 
shvAsarogeShu sarveShu kaphavAtAtmakeShu ca||124||  
 +
 
iti dashamUlAdighRutam|  
 
iti dashamUlAdighRutam|  
    
One prastha of dashamoola should be cooked by adding one adhaka of the decoction of dashamoola and the paste of one aksha each of pushkar-moola, shati, bilva, surasa, shunthi, pippali, maricha and hingu. Administartion of this ghee followed by peya  as anupana cure vatakaphaja kasa, shwaasa roga.
 
One prastha of dashamoola should be cooked by adding one adhaka of the decoction of dashamoola and the paste of one aksha each of pushkar-moola, shati, bilva, surasa, shunthi, pippali, maricha and hingu. Administartion of this ghee followed by peya  as anupana cure vatakaphaja kasa, shwaasa roga.
Thus ends the description of dashamooladi ghrita. (123-124)
+
 
Kantakari ghritam:
+
Thus ends the description of dashamooladi ghrita. [123-124]
 +
 
 +
==== ''Kantakari ghritam'' ====
 +
 
 
समूलफलपत्रायाः कण्टकार्या रसाढके |  
 
समूलफलपत्रायाः कण्टकार्या रसाढके |  
 
घृतप्रस्थं बलाव्योषविडङ्गशटिचित्रकैः ||१२५||  
 
घृतप्रस्थं बलाव्योषविडङ्गशटिचित्रकैः ||१२५||  

Navigation menu