Changes

Jump to navigation Jump to search
Line 70: Line 70:  
O Agnivesha! we shall, therefore, describe in full the science of diet and dietetics for the sake of knowledge of wholesome and unwholesome things.
 
O Agnivesha! we shall, therefore, describe in full the science of diet and dietetics for the sake of knowledge of wholesome and unwholesome things.
   −
By its very nature, water moistens, salt liquefies, alkali digests, honey synthesizes, ghee causes unctuousness, milk gives life, meat strengthens and has a restorative effect, soups of meat nourish. On the other hand, alcohol causes senility, sidhu wine causes emaciation, grape-wine stimulates digestion, treacle causes accumulation of ''doshas'', curd causes swelling, and green pinyaka causes exhaustion.
+
By its very nature, water moistens, salt liquefies, alkali digests, honey synthesizes, ghee causes unctuousness, milk gives life, meat strengthens and has a restorative effect, soups of meat nourish. On the other hand, alcohol causes senility, ''sidhu'' wine causes emaciation, grape-wine stimulates digestion, treacle causes accumulation of ''doshas'', curd causes swelling, and green pinyaka causes exhaustion.
   −
The soup of black gram increases fecal output. Alkalis are injurious to vision and semen. All substances that are acidic in taste, except pomegranate and amla (embelic myrobalan) are mostly pitta-promoters. All substances of sweet taste, except honey, old shali rice, shashtika-rice, barley and wheat are generally kapha-promoters. All substances of bitter taste, except the sprouts of country willow, guduchi, and the wild snake gourd are mostly vata-stimulants and anaphrodisiacs. All substances with pungent taste, except long pepper and ginger, are vata stimulants and aphrodisiacs. [4]
+
The soup of black gram increases fecal output. Alkalis are injurious to vision and semen. All substances that are acidic in taste, except pomegranate and ''amla'' (embelic myrobalan) are mostly ''pitta''-promoters. All substances of sweet taste, except honey, old ''shali'' rice, ''shashtika''-rice, barley and wheat are generally ''kapha''-promoters. All substances of bitter taste, except the sprouts of country willow, ''guduchi'', and the wild snake gourd are mostly ''vata''-stimulants and anaphrodisiacs. All substances with pungent taste, except long pepper and ginger, are ''vata'' stimulants and aphrodisiacs. [4]
 +
 
 +
==== Classification of food articles ====
   −
Classification of food articles:
   
परमतोवर्गसङ्ग्रहेणाहारद्रव्याण्यनुव्याख्यास्यामः ॥५॥
 
परमतोवर्गसङ्ग्रहेणाहारद्रव्याण्यनुव्याख्यास्यामः ॥५॥
 +
 
शूकधान्यशमीधान्यमांसशाकफलाश्रयान्।
 
शूकधान्यशमीधान्यमांसशाकफलाश्रयान्।
 
वर्गान्हरितमद्याम्बुगोरसेक्षुविकारिकान्॥६॥
 
वर्गान्हरितमद्याम्बुगोरसेक्षुविकारिकान्॥६॥
 +
 
दशद्वौचापरौवर्गौकृतान्नाहारयोगिनाम्।
 
दशद्वौचापरौवर्गौकृतान्नाहारयोगिनाम्।
 
रसवीर्यविपाकैश्चप्रभावैश्चप्रचक्ष्महे॥७॥
 
रसवीर्यविपाकैश्चप्रभावैश्चप्रचक्ष्महे॥७॥
 +
 
paramatō vargasaṅgrahēṇāhāradravyāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ [1] ||5||  
 
paramatō vargasaṅgrahēṇāhāradravyāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ [1] ||5||  
 +
 
śūkadhānyaśamīdhānyamāṁsaśākaphalāśrayān|  
 
śūkadhānyaśamīdhānyamāṁsaśākaphalāśrayān|  
 
vargān haritamadyāmbugōrasēkṣuvikārikān||6||  
 
vargān haritamadyāmbugōrasēkṣuvikārikān||6||  
 +
 
daśa dvau cāparau vargau kr̥tānnāhārayōginām|  
 
daśa dvau cāparau vargau kr̥tānnāhārayōginām|  
 
rasavīryavipākaiśca prabhāvaiśca pracakṣmahē||7||  
 
rasavīryavipākaiśca prabhāvaiśca pracakṣmahē||7||  
 +
 
paramato vargasa~ggraheNAhAradravyANyanuvyAKyAsyAmaH( 'vargasaMSrayeNa' iti pA.; )||5||
 
paramato vargasa~ggraheNAhAradravyANyanuvyAKyAsyAmaH( 'vargasaMSrayeNa' iti pA.; )||5||
 +
 
SUkadhAnyaSamIdhAnyamAMsaSAkaPalASrayAn|
 
SUkadhAnyaSamIdhAnyamAMsaSAkaPalASrayAn|
 
vargAn haritamadyAmbugorasekShuvikArikAn||6||
 
vargAn haritamadyAmbugorasekShuvikArikAn||6||
 +
 
daSa dvau cAparau vargau kRutAnnAhArayoginAm|
 
daSa dvau cAparau vargau kRutAnnAhArayoginAm|
 
rasavIryavipAkaiSca praBAvaiSca pracakShmahe||7||
 
rasavIryavipAkaiSca praBAvaiSca pracakShmahe||7||
    
We shall now expound the different classifications of the articles of diet.
 
We shall now expound the different classifications of the articles of diet.
 +
 
Corn, pulse, meat, vegetable, fruits, greens, wines, water, milk and its products, sugarcane and its products: these ten and two more, cooked food and adjuvant of foods. Of these, we shall now explain the taste, potency, post-digestive qualities and specific properties. [6-7]
 
Corn, pulse, meat, vegetable, fruits, greens, wines, water, milk and its products, sugarcane and its products: these ten and two more, cooked food and adjuvant of foods. Of these, we shall now explain the taste, potency, post-digestive qualities and specific properties. [6-7]
   −
Class of corns:
+
==== Class of corns ====
 +
 
 
अथशूकधान्यवर्गः-   
 
अथशूकधान्यवर्गः-   
 
रक्तशालिर्महाशालिःकलमःशकुनाहृतः  
 
रक्तशालिर्महाशालिःकलमःशकुनाहृतः  
 
तूर्णको दीर्घशूकश्चगौरःपाण्डुकलाङ्गुलौ॥८॥
 
तूर्णको दीर्घशूकश्चगौरःपाण्डुकलाङ्गुलौ॥८॥
 +
 
सुगन्धकोलोहवालःसारिवाख्यःप्रमोदकः।
 
सुगन्धकोलोहवालःसारिवाख्यःप्रमोदकः।
 
पतङ्गस्तपनीयश्चयेचान्येशालयःशुभाः॥९॥
 
पतङ्गस्तपनीयश्चयेचान्येशालयःशुभाः॥९॥
 +
 
शीतारसेविपाकेचमधुराश्चाल्पमारुताः।
 
शीतारसेविपाकेचमधुराश्चाल्पमारुताः।
 
बद्धाल्पवर्चसःस्निग्धाबृंहणाःशुक्रमूत्रलाः॥१०॥
 
बद्धाल्पवर्चसःस्निग्धाबृंहणाःशुक्रमूत्रलाः॥१०॥
 +
 
रक्तशालिर्वरस्तेषांतृष्णाघ्नस्त्रिमलापहः ।
 
रक्तशालिर्वरस्तेषांतृष्णाघ्नस्त्रिमलापहः ।
 
महांस्तस्यानुकलमस्तस्याप्यनुततःपरे॥११॥
 
महांस्तस्यानुकलमस्तस्याप्यनुततःपरे॥११॥
 +
 
यवकाहायनाःपांसुवाप्यनैषधकादयः ।
 
यवकाहायनाःपांसुवाप्यनैषधकादयः ।
 
शालीनांशालयःकुर्वन्त्यनुकारंगुणागुणैः॥१२॥
 
शालीनांशालयःकुर्वन्त्यनुकारंगुणागुणैः॥१२॥
Line 110: Line 125:  
raktaśālirmahāśāliḥ kalamaḥ śakunāhr̥taḥ [1] |  
 
raktaśālirmahāśāliḥ kalamaḥ śakunāhr̥taḥ [1] |  
 
tūrṇakō [2] dīrghaśūkaśca gauraḥ pāṇḍukalāṅgulau||8||  
 
tūrṇakō [2] dīrghaśūkaśca gauraḥ pāṇḍukalāṅgulau||8||  
 +
 
sugandhakō lōhavālaḥ sārivākhyaḥ pramōdakaḥ|  
 
sugandhakō lōhavālaḥ sārivākhyaḥ pramōdakaḥ|  
 
pataṅgastapanīyaśca yē cānyē śālayaḥ śubhāḥ||9||  
 
pataṅgastapanīyaśca yē cānyē śālayaḥ śubhāḥ||9||  
 +
 
śītā rasē vipākē ca madhurāścālpamārutāḥ|  
 
śītā rasē vipākē ca madhurāścālpamārutāḥ|  
 
baddhālpavarcasaḥ snigdhā br̥ṁhaṇāḥ śukramūtralāḥ||10||  
 
baddhālpavarcasaḥ snigdhā br̥ṁhaṇāḥ śukramūtralāḥ||10||  
 +
 
raktaśālirvarastēṣāṁ tr̥ṣṇāghnastrimalāpahaḥ [3] |  
 
raktaśālirvarastēṣāṁ tr̥ṣṇāghnastrimalāpahaḥ [3] |  
 
mahāṁstasyānu kalamastasyāpyanu tataḥ parē||11||  
 
mahāṁstasyānu kalamastasyāpyanu tataḥ parē||11||  
 +
 
yavakā hāyanāḥ pāṁsuvāpyanaiṣadhakādayaḥ [4] |  
 
yavakā hāyanāḥ pāṁsuvāpyanaiṣadhakādayaḥ [4] |  
 
śālīnāṁ śālayaḥ kurvantyanukāraṁ guṇāguṇaiḥ||12||  
 
śālīnāṁ śālayaḥ kurvantyanukāraṁ guṇāguṇaiḥ||12||  
 +
 
atha SUkadhAnyavargaH-   
 
atha SUkadhAnyavargaH-   
 
raktaSAlirmahASAliH kalamaH SakunAhRutaH |
 
raktaSAlirmahASAliH kalamaH SakunAhRutaH |
 
tUrNako  dIrGaSUkaSca gauraH pANDukalA~ggulau||8||
 
tUrNako  dIrGaSUkaSca gauraH pANDukalA~ggulau||8||
 +
 
sugandhako lohavAlaH sArivAKyaH pramodakaH|
 
sugandhako lohavAlaH sArivAKyaH pramodakaH|
 
pata~ggastapanIyaSca ye cAnye SAlayaH SuBAH||9||
 
pata~ggastapanIyaSca ye cAnye SAlayaH SuBAH||9||
 +
 
SItA rase vipAke ca madhurAScAlpamArutAH|
 
SItA rase vipAke ca madhurAScAlpamArutAH|
 
baddhAlpavarcasaH snigdhA bRuMhaNAH SukramUtralAH||10||
 
baddhAlpavarcasaH snigdhA bRuMhaNAH SukramUtralAH||10||
 +
 
raktaSAlirvarasteShAM tRuShNAGnastrimalApahaH |
 
raktaSAlirvarasteShAM tRuShNAGnastrimalApahaH |
 
mahAMstasyAnu kalamastasyApyanu tataH pare||11||
 
mahAMstasyAnu kalamastasyApyanu tataH pare||11||
 +
 
yavakA hAyanAH pAMsuvApyanaiShadhakAdayaH |
 
yavakA hAyanAH pAMsuvApyanaiShadhakAdayaH |
 
SAlInAM SAlayaH kurvantyanukAraM guNAguNaiH||12||
 
SAlInAM SAlayaH kurvantyanukAraM guNAguNaiH||12||

Navigation menu