Changes

235 bytes added ,  16:09, 27 May 2018
Line 3,100: Line 3,100:  
Medicated ghrita called as ''Sahasra dhauta ghrita'' and medicated oil called ''chandanadya taila'' should be given for massage to the patient, as these alleviate ''jwara'' associated with burning. [256-257]
 
Medicated ghrita called as ''Sahasra dhauta ghrita'' and medicated oil called ''chandanadya taila'' should be given for massage to the patient, as these alleviate ''jwara'' associated with burning. [256-257]
   −
==== Chandanadya taila ====
+
==== ''Chandanadya taila'' ====
    
अथ चन्दनाद्यं तैलमुपदेक्ष्यामः-चन्दनभद्रश्रीकालानुसार्यकालीयकपद्मापद्मकोशीरसारिवामधुकप्रपौण्डरीकनागपुष्पोदीच्यवन्यपद्मोत्पलनलिनकुमुद-सौगन्धिकपुण्डरीकशतपत्रबिसमृणालशालूकशैवालकशेरुकानन्ताकुशकाशेक्षुदर्भशरनलशालिमूलजम्बुवेतसवानीरगुन्द्रा-ककुभासनाश्वकर्णस्यन्दनवातपोथशालतालधवतिनिशखदिरकदरकदम्बकाश्मर्यफलसर्जप्लक्षवटकपीतनोदुम्बराश्वत्थ-न्यग्रोधधातकीदूर्वेत्कटशृङ्गाटकमञ्जिष्ठाज्योतिष्मतीपुष्करबीजक्रौञ्चादनबदरीकोविदारकदली-संवर्तकारिष्टशतपर्वाशीतकुम्भिकाशतावरीश्रीपर्णीश्रावणीमहाश्रावणीरोहिणीशीतपाक्योदनपाकीकालबलापयस्याविदारी-जीवकर्षभकमेदामहामेदामधुरसर्ष्यप्रोक्तातृणशून्यमोचरसाटरूषकबकुलकुटजपटोलनिम्बशाल्मलीनारिकेल-खर्जूरमृद्वीकाप्रियालप्रियङ्गुधन्वनात्मागुप्तामधूकानामन्येषां  च शीतवीर्याणां यथालाभमौषधानां कषायं कारयेत्|  
 
अथ चन्दनाद्यं तैलमुपदेक्ष्यामः-चन्दनभद्रश्रीकालानुसार्यकालीयकपद्मापद्मकोशीरसारिवामधुकप्रपौण्डरीकनागपुष्पोदीच्यवन्यपद्मोत्पलनलिनकुमुद-सौगन्धिकपुण्डरीकशतपत्रबिसमृणालशालूकशैवालकशेरुकानन्ताकुशकाशेक्षुदर्भशरनलशालिमूलजम्बुवेतसवानीरगुन्द्रा-ककुभासनाश्वकर्णस्यन्दनवातपोथशालतालधवतिनिशखदिरकदरकदम्बकाश्मर्यफलसर्जप्लक्षवटकपीतनोदुम्बराश्वत्थ-न्यग्रोधधातकीदूर्वेत्कटशृङ्गाटकमञ्जिष्ठाज्योतिष्मतीपुष्करबीजक्रौञ्चादनबदरीकोविदारकदली-संवर्तकारिष्टशतपर्वाशीतकुम्भिकाशतावरीश्रीपर्णीश्रावणीमहाश्रावणीरोहिणीशीतपाक्योदनपाकीकालबलापयस्याविदारी-जीवकर्षभकमेदामहामेदामधुरसर्ष्यप्रोक्तातृणशून्यमोचरसाटरूषकबकुलकुटजपटोलनिम्बशाल्मलीनारिकेल-खर्जूरमृद्वीकाप्रियालप्रियङ्गुधन्वनात्मागुप्तामधूकानामन्येषां  च शीतवीर्याणां यथालाभमौषधानां कषायं कारयेत्|  
Line 3,107: Line 3,107:  
एतैरेव चौषधैरश्लक्ष्णपिष्टैः सुशीतैः प्रदेहं कारयेत्|  
 
एतैरेव चौषधैरश्लक्ष्णपिष्टैः सुशीतैः प्रदेहं कारयेत्|  
 
एतैरेव च शृतशीतं सलिलमवगाहपरिषेकार्थं प्रयुञ्जीत||२५८||  
 
एतैरेव च शृतशीतं सलिलमवगाहपरिषेकार्थं प्रयुञ्जीत||२५८||  
 +
 
इति चन्दनाद्यं तैलम्|  
 
इति चन्दनाद्यं तैलम्|  
 
मध्वारनालक्षीरदधिघृतसलिलसेकावगाहाश्च सद्यो दाहज्वरमपनयन्ति शीतस्पर्शत्वात्||२५९||  
 
मध्वारनालक्षीरदधिघृतसलिलसेकावगाहाश्च सद्यो दाहज्वरमपनयन्ति शीतस्पर्शत्वात्||२५९||  
 +
 
atha candanādyaṁ tailamupadēkṣyāmaḥ-candanabhadraśrīkālānusāryakālīyakapadmāpadmakōśīrasārivāmadhukaprapauṇḍarīkanāgapuṣpōdīcyavanyapadmōtpalanalinakumuda-saugandhikapuṇḍarīkaśatapatrabisamr̥ṇālaśālūkaśaivālakaśērukānantākuśakāśēkṣudarbhaśaranalaśālimūlajambuvētasavānīragundrā-kakubhāsanāśvakarṇasyandanavātapōthaśālatāladhavatiniśakhadirakadarakadambakāśmaryaphalasarjaplakṣavaṭakapītanōdumbarāśvattha-nyagrōdhadhātakīdūrvētkaṭaśr̥ṅgāṭakamañjiṣṭhājyōtiṣmatīpuṣkarabījakrauñcādanabadarīkōvidārakadalī-saṁvartakāriṣṭaśataparvāśītakumbhikāśatāvarīśrīparṇīśrāvaṇīmahāśrāvaṇīrōhiṇīśītapākyōdanapākīkālabalāpayasyāvidārī-jīvakarṣabhakamēdāmahāmēdāmadhurasarṣyaprōktātr̥ṇaśūnyamōcarasāṭarūṣakabakulakuṭajapaṭōlanimbaśālmalīnārikēla-kharjūramr̥dvīkāpriyālapriyaṅgudhanvanātmāguptāmadhūkānāmanyēṣāṁ [1] ca śītavīryāṇāṁ yathālābhamauṣadhānāṁ kaṣāyaṁ kārayēt|  
 
atha candanādyaṁ tailamupadēkṣyāmaḥ-candanabhadraśrīkālānusāryakālīyakapadmāpadmakōśīrasārivāmadhukaprapauṇḍarīkanāgapuṣpōdīcyavanyapadmōtpalanalinakumuda-saugandhikapuṇḍarīkaśatapatrabisamr̥ṇālaśālūkaśaivālakaśērukānantākuśakāśēkṣudarbhaśaranalaśālimūlajambuvētasavānīragundrā-kakubhāsanāśvakarṇasyandanavātapōthaśālatāladhavatiniśakhadirakadarakadambakāśmaryaphalasarjaplakṣavaṭakapītanōdumbarāśvattha-nyagrōdhadhātakīdūrvētkaṭaśr̥ṅgāṭakamañjiṣṭhājyōtiṣmatīpuṣkarabījakrauñcādanabadarīkōvidārakadalī-saṁvartakāriṣṭaśataparvāśītakumbhikāśatāvarīśrīparṇīśrāvaṇīmahāśrāvaṇīrōhiṇīśītapākyōdanapākīkālabalāpayasyāvidārī-jīvakarṣabhakamēdāmahāmēdāmadhurasarṣyaprōktātr̥ṇaśūnyamōcarasāṭarūṣakabakulakuṭajapaṭōlanimbaśālmalīnārikēla-kharjūramr̥dvīkāpriyālapriyaṅgudhanvanātmāguptāmadhūkānāmanyēṣāṁ [1] ca śītavīryāṇāṁ yathālābhamauṣadhānāṁ kaṣāyaṁ kārayēt|  
 
tēna kaṣāyēṇa dviguṇitapayasā tēṣāmēva ca kalkēna kaṣāyārdhamātraṁ mr̥dvagninā sādhayēttailam|  
 
tēna kaṣāyēṇa dviguṇitapayasā tēṣāmēva ca kalkēna kaṣāyārdhamātraṁ mr̥dvagninā sādhayēttailam|  
Line 3,114: Line 3,116:  
ētairēva cauṣadhairaślakṣṇapiṣṭaiḥ suśītaiḥ pradēhaṁ kārayēt|  
 
ētairēva cauṣadhairaślakṣṇapiṣṭaiḥ suśītaiḥ pradēhaṁ kārayēt|  
 
ētairēva ca śr̥taśītaṁ salilamavagāhapariṣēkārthaṁ prayuñjīta||258||  
 
ētairēva ca śr̥taśītaṁ salilamavagāhapariṣēkārthaṁ prayuñjīta||258||  
 +
 
iti candanādyaṁ tailam|  
 
iti candanādyaṁ tailam|  
 
madhvāranālakṣīradadhighr̥tasalilasēkāvagāhāśca sadyō dāhajvaramapanayanti śītasparśatvāt||259||  
 
madhvāranālakṣīradadhighr̥tasalilasēkāvagāhāśca sadyō dāhajvaramapanayanti śītasparśatvāt||259||  
Line 3,122: Line 3,125:  
etaireva cauShadhairashlakShNapiShTaiH sushItaiH pradehaM kArayet|  
 
etaireva cauShadhairashlakShNapiShTaiH sushItaiH pradehaM kArayet|  
 
etaireva ca shRutashItaM salilamavagAhapariShekArthaM prayu~jjIta||258||  
 
etaireva ca shRutashItaM salilamavagAhapariShekArthaM prayu~jjIta||258||  
 +
 
iti candanAdyaM tailam|  
 
iti candanAdyaM tailam|  
 
madhvAranAlakShIradadhighRutasalilasekAvagAhAshca sadyo dAhajvaramapanayanti shItasparshatvAt||259||
 
madhvAranAlakShIradadhighRutasalilasekAvagAhAshca sadyo dAhajvaramapanayanti shItasparshatvAt||259||
   −
Now, Chandanadya taila preparation will be described – chandana (red variety of chandana), bhadrashrī (white variety of candana), kālānusārya, kāiyaka, padma, padmaka, ushira, sārivā, madhuka, nāgapushpa, udīcya, vanya, padma, utpala, nalina (a white variety of padma), kumuda; saugandhika, punḍarīka, shata patra, bis, mṛnāla, shālūka, shaivāla, kasheruka, anantā, kusha, kāsa, ikṡu, darbha, shara, nala – root of shāli, jambu, vetasa, vānīra (a variety of vetasa which do not have fragrant root), gundrā, kakubha, asana, ashvakarṇa (a variety of shāla), syandana (nemi vṛkṡa), vātapothā (palāsha), shala, tāla, dava, tinisha (vanjula), khadira, kadara (viṭkhadira), kadamba, fruit of kāshmarya, sarja, plakṡa, vaṭa (the variety without any adventitious root), kapītana (popularly known as gandhamuṅḍa), udumbara, ashvattha, nyagodhra, dhātakī, dūrvā, itkaṭa, shṛṅgāṭaka, mañjishthā, jyotiṡmatī (kangaṇikā), seeds of puṡkara, karuñacandana, badarī, kovidāra, kadalī, samvartaka, ariṡṭa (a variety of neem growing in the hills), shataparvā (bibhītaka), shita kumbhikā (kāṡṭha pāṭalā), shatāvarī, shriparṇī, shrāvaṇī, mahā shrāvaṇī (alambusha – having big fruits), rohiṇī, sīta pākī (gaṅḍa dūrvā), odana pākī (nīla bheṅḍī), kālā (kākolī), balā, payasyā, vidārī, jīvaka, ṛṡabhaka, medā, mahamedā, madurasa, ṛṡyaproktā (ṛddhī), tṛṇa shūnya (ketakī), mocarasa, ātaruṡaka, bakula, kuṭaja, paṭola, shālmalī, nārīkela, kharjūra, mṛdvīkā, priyāla, priyangū, dhanvana, ātma guptā, madhūka, and such other drugs which are cold in potency. Also, the drugs which have the same cooling effect can also be added to prepare this decoction, using double the quantity of water. The kalka (paste) of all the above mentioned drugs must also be taken. Oil mixed with the above stated decoction and paste should be boiled on mild fire till half the quantity is left. Massage of this medicated oil instantaneously cures dāha jwara.
+
Now, ''Chandanadya taila'' preparation will be described – ''chandana'' (red variety of ''chandana''), ''bhadrashrī'' (white variety of ''chandana''), ''kālānusārya, kāiyaka, padma, padmaka, ushira, sārivā, madhuka, nāgapushpa, udīcya, vanya, padma, utpala, nalina'' (a white variety of ''padma''), ''kumuda''; ''saugandhika, punḍarīka, shata patra, bis, mṛnāla, shālūka, shaivāla, kasheruka, anantā, kusha, kāsa, ikṡu, darbha, shara, nala'' – root of ''shāli, jambu, vetasa, vānīra'' (a variety of ''vetasa'' which do not have fragrant root), ''gundrā, kakubha, asana, ashvakarṇa'' (a variety of ''shāla''), ''syandana'' (''nemi vṛkṡa''), ''vātapothā'' (''palāsha''), ''shala, tāla, dava, tinisha'' (''vanjula''), ''khadira, kadara'' (''viṭkhadira''), ''kadamba,'' fruit of ''kāshmarya, sarja, plakṡa, vaṭa'' (the variety without any adventitious root), ''kapītana'' (popularly known as ''gandhamuṅḍa''), ''udumbara, ashvattha, nyagodhra, dhātakī, dūrvā, itkaṭa, shṛṅgāṭaka, mañjishthā, jyotiṡmatī'' (''kangaṇikā''), seeds of ''puṡkara, karuñacandana, badarī, kovidāra, kadalī, samvartaka, ariṡṭa'' (a variety of ''neem'' growing in the hills), ''shataparvā'' (''bibhītaka''), ''shita kumbhikā'' (''kāṡṭha pāṭalā''), ''shatāvarī, shriparṇī, shrāvaṇī, mahā shrāvaṇī'' (''alambusha'' – having big fruits), ''rohiṇī, sīta pākī'' (''gaṅḍa dūrvā''), ''odana pākī'' (''nīla bheṅḍī''), ''kālā'' (''kākolī''), ''balā, payasyā, vidārī, jīvaka, ṛṡabhaka, medā, mahamedā, madurasa, ṛṡyaproktā'' (''ṛddhī''), ''tṛṇa shūnya'' (''ketakī''), ''mocarasa, ātaruṡaka, bakula, kuṭaja, paṭola, shālmalī, nārīkela, kharjūra, mṛdvīkā, priyāla, priyangū, dhanvana, ātma guptā, madhūka,'' and such other drugs which are cold in potency. Also, the drugs which have the same cooling effect can also be added to prepare this decoction, using double the quantity of water. The ''kalka'' (paste) of all the above mentioned drugs must also be taken. Oil mixed with the above stated decoction and paste should be boiled on mild fire till half the quantity is left. Massage of this medicated oil instantaneously cures ''dāha jwara''.
The above mentioned drugs should be made in the form of a fine paste and then used as a pradeha when it has cooled. The water boiled with these drugs should be used when cooled for avagāha and pariṡeka (bathing and sprinkling over the body respectively).
+
 
The seka and avagāha (sprinkling of water and bathing) with madhu, āranāla (sour gruel), milk, curd, ghṛita and water cure dāha jwara instantaneously, because of their cold touch.(258-259)
+
The above mentioned drugs should be made in the form of a fine paste and then used as a ''pradeha'' when it has cooled. The water boiled with these drugs should be used when cooled for ''avagāha'' and ''pariṡeka'' (bathing and sprinkling over the body respectively).
 +
 
 +
The ''seka'' and ''avagāha'' (sprinkling of water and bathing) with ''madhu, āranāla'' (sour gruel), milk, curd, ''ghṛita'' and water cure ''dāha jwara'' instantaneously, because of their cold touch.[258-259]
    
==== Guidelines for a patient with burning sensation ====
 
==== Guidelines for a patient with burning sensation ====