Jwara Chikitsa: Difference between revisions
Pallavmishra (talk | contribs) |
Pallavmishra (talk | contribs) |
||
| Line 3,724: | Line 3,724: | ||
==== ''Chandanadya taila'' ==== | ==== ''Chandanadya taila'' ==== | ||
अथ चन्दनाद्यं तैलमुपदेक्ष्यामः-चन्दनभद्रश्रीकालानुसार्यकालीयकपद्मापद्मकोशीरसारिवामधुकप्रपौण्डरीकनागपुष्पोदीच्यवन्यपद्मोत्पलनलिनकुमुद-सौगन्धिकपुण्डरीकशतपत्रबिसमृणालशालूकशैवालकशेरुकानन्ताकुशकाशेक्षुदर्भशरनलशालिमूलजम्बुवेतसवानीरगुन्द्रा-ककुभासनाश्वकर्णस्यन्दनवातपोथशालतालधवतिनिशखदिरकदरकदम्बकाश्मर्यफलसर्जप्लक्षवटकपीतनोदुम्बराश्वत्थ-न्यग्रोधधातकीदूर्वेत्कटशृङ्गाटकमञ्जिष्ठाज्योतिष्मतीपुष्करबीजक्रौञ्चादनबदरीकोविदारकदली-संवर्तकारिष्टशतपर्वाशीतकुम्भिकाशतावरीश्रीपर्णीश्रावणीमहाश्रावणीरोहिणीशीतपाक्योदनपाकीकालबलापयस्याविदारी-जीवकर्षभकमेदामहामेदामधुरसर्ष्यप्रोक्तातृणशून्यमोचरसाटरूषकबकुलकुटजपटोलनिम्बशाल्मलीनारिकेल-खर्जूरमृद्वीकाप्रियालप्रियङ्गुधन्वनात्मागुप्तामधूकानामन्येषां च शीतवीर्याणां यथालाभमौषधानां कषायं कारयेत्| | अथ चन्दनाद्यं तैलमुपदेक्ष्यामः- | ||
चन्दनभद्रश्रीकालानुसार्यकालीयकपद्मापद्मकोशीरसारिवामधुकप्रपौण्डरीकनागपुष्पोदीच्यवन्यपद्मोत्पलनलिनकुमुद-सौगन्धिकपुण्डरीकशतपत्रबिसमृणालशालूकशैवालकशेरुकानन्ताकुशकाशेक्षुदर्भशरनलशालिमूलजम्बुवेतसवानीरगुन्द्रा-ककुभासनाश्वकर्णस्यन्दनवातपोथशालतालधवतिनिशखदिरकदरकदम्बकाश्मर्यफलसर्जप्लक्षवटकपीतनोदुम्बराश्वत्थ-न्यग्रोधधातकीदूर्वेत्कटशृङ्गाटकमञ्जिष्ठाज्योतिष्मतीपुष्करबीजक्रौञ्चादनबदरीकोविदारकदली-संवर्तकारिष्टशतपर्वाशीतकुम्भिकाशतावरीश्रीपर्णीश्रावणीमहाश्रावणीरोहिणीशीतपाक्योदनपाकीकालबलापयस्याविदारी-जीवकर्षभकमेदामहामेदामधुरसर्ष्यप्रोक्तातृणशून्यमोचरसाटरूषकबकुलकुटजपटोलनिम्बशाल्मलीनारिकेल-खर्जूरमृद्वीकाप्रियालप्रियङ्गुधन्वनात्मागुप्तामधूकानामन्येषां च शीतवीर्याणां यथालाभमौषधानां कषायं कारयेत्| | |||
तेन कषायेण द्विगुणितपयसा तेषामेव च कल्केन कषायार्धमात्रं मृद्वग्निना साधयेत्तैलम्| | तेन कषायेण द्विगुणितपयसा तेषामेव च कल्केन कषायार्धमात्रं मृद्वग्निना साधयेत्तैलम्| | ||
एतत्तैलमभ्यङ्गात् सद्यो दाहज्वरमपनयति| | एतत्तैलमभ्यङ्गात् सद्यो दाहज्वरमपनयति| | ||
एतैरेव चौषधैरश्लक्ष्णपिष्टैः सुशीतैः प्रदेहं कारयेत्| | एतैरेव चौषधैरश्लक्ष्णपिष्टैः सुशीतैः प्रदेहं कारयेत्| | ||
एतैरेव च शृतशीतं सलिलमवगाहपरिषेकार्थं प्रयुञ्जीत||२५८|| | एतैरेव च शृतशीतं सलिलमवगाहपरिषेकार्थं प्रयुञ्जीत||२५८|| | ||
इति चन्दनाद्यं तैलम्| | इति चन्दनाद्यं तैलम्| | ||
मध्वारनालक्षीरदधिघृतसलिलसेकावगाहाश्च सद्यो दाहज्वरमपनयन्ति शीतस्पर्शत्वात्||२५९|| | मध्वारनालक्षीरदधिघृतसलिलसेकावगाहाश्च सद्यो दाहज्वरमपनयन्ति शीतस्पर्शत्वात्||२५९|| | ||
atha candanādyaṁ tailamupadēkṣyāmaḥ-candanabhadraśrīkālānusāryakālīyakapadmāpadmakōśīrasārivāmadhukaprapauṇḍarīkanāgapuṣpōdīcyavanyapadmōtpalanalinakumuda-saugandhikapuṇḍarīkaśatapatrabisamr̥ṇālaśālūkaśaivālakaśērukānantākuśakāśēkṣudarbhaśaranalaśālimūlajambuvētasavānīragundrā-kakubhāsanāśvakarṇasyandanavātapōthaśālatāladhavatiniśakhadirakadarakadambakāśmaryaphalasarjaplakṣavaṭakapītanōdumbarāśvattha-nyagrōdhadhātakīdūrvētkaṭaśr̥ṅgāṭakamañjiṣṭhājyōtiṣmatīpuṣkarabījakrauñcādanabadarīkōvidārakadalī-saṁvartakāriṣṭaśataparvāśītakumbhikāśatāvarīśrīparṇīśrāvaṇīmahāśrāvaṇīrōhiṇīśītapākyōdanapākīkālabalāpayasyāvidārī-jīvakarṣabhakamēdāmahāmēdāmadhurasarṣyaprōktātr̥ṇaśūnyamōcarasāṭarūṣakabakulakuṭajapaṭōlanimbaśālmalīnārikēla-kharjūramr̥dvīkāpriyālapriyaṅgudhanvanātmāguptāmadhūkānāmanyēṣāṁ [1] ca śītavīryāṇāṁ yathālābhamauṣadhānāṁ kaṣāyaṁ kārayēt| | atha candanādyaṁ tailamupadēkṣyāmaḥ- | ||
candanabhadraśrīkālānusāryakālīyakapadmāpadmakōśīrasārivāmadhukaprapauṇḍarīkanāgapuṣpōdīcyavanyapadmōtpalanalinakumuda-saugandhikapuṇḍarīkaśatapatrabisamr̥ṇālaśālūkaśaivālakaśērukānantākuśakāśēkṣudarbhaśaranalaśālimūlajambuvētasavānīragundrā-kakubhāsanāśvakarṇasyandanavātapōthaśālatāladhavatiniśakhadirakadarakadambakāśmaryaphalasarjaplakṣavaṭakapītanōdumbarāśvattha-nyagrōdhadhātakīdūrvētkaṭaśr̥ṅgāṭakamañjiṣṭhājyōtiṣmatīpuṣkarabījakrauñcādanabadarīkōvidārakadalī-saṁvartakāriṣṭaśataparvāśītakumbhikāśatāvarīśrīparṇīśrāvaṇīmahāśrāvaṇīrōhiṇīśītapākyōdanapākīkālabalāpayasyāvidārī-jīvakarṣabhakamēdāmahāmēdāmadhurasarṣyaprōktātr̥ṇaśūnyamōcarasāṭarūṣakabakulakuṭajapaṭōlanimbaśālmalīnārikēla-kharjūramr̥dvīkāpriyālapriyaṅgudhanvanātmāguptāmadhūkānāmanyēṣāṁ [1] ca śītavīryāṇāṁ yathālābhamauṣadhānāṁ kaṣāyaṁ kārayēt| | |||
tēna kaṣāyēṇa dviguṇitapayasā tēṣāmēva ca kalkēna kaṣāyārdhamātraṁ mr̥dvagninā sādhayēttailam| | tēna kaṣāyēṇa dviguṇitapayasā tēṣāmēva ca kalkēna kaṣāyārdhamātraṁ mr̥dvagninā sādhayēttailam| | ||
ētattailamabhyaṅgāt sadyō dāhajvaramapanayati| | ētattailamabhyaṅgāt sadyō dāhajvaramapanayati| | ||
ētairēva cauṣadhairaślakṣṇapiṣṭaiḥ suśītaiḥ pradēhaṁ kārayēt| | ētairēva cauṣadhairaślakṣṇapiṣṭaiḥ suśītaiḥ pradēhaṁ kārayēt| | ||
ētairēva ca śr̥taśītaṁ salilamavagāhapariṣēkārthaṁ prayuñjīta||258|| | ētairēva ca śr̥taśītaṁ salilamavagāhapariṣēkārthaṁ prayuñjīta||258|| | ||
iti candanādyaṁ tailam| | iti candanādyaṁ tailam| | ||
madhvāranālakṣīradadhighr̥tasalilasēkāvagāhāśca sadyō dāhajvaramapanayanti śītasparśatvāt||259|| | madhvāranālakṣīradadhighr̥tasalilasēkāvagāhāśca sadyō dāhajvaramapanayanti śītasparśatvāt||259|| | ||
atha candanAdyaM tailamupadekShyAmaH-candanabhadrashrIkAlAnusAryakAlIyakapadmApadmakoshIrasArivAmadhukaprapauNDarIkanAgapuShpodIcyavanyapadmotpalanalinakumuda-saugandhikapuNDarIkashatapatrabisamRuNAlashAlUkashaivAlakasherukAnantAkushakAshekShudarbhasharanalashAlimUlajambuvetasavAnIragundrA-kakubhAsanAshvakarNasyandanavAtapothashAlatAladhavatinishakhadirakadarakadambakAshmaryaphalasarjaplakShavaTakapItanodumbarAshvattha-nyagrodhadhAtakIdUrvetkaTashRu~ggATakama~jjiShThAjyotiShmatIpuShkarabIjakrau~jcAdanabadarIkovidArakadalI-saMvartakAriShTashataparvAshItakumbhikAshatAvarIshrIparNIshrAvaNImahAshrAvaNIrohiNIshItapAkyodanapAkIkAlabalApayasyAvidArI-jIvakarShabhakamedAmahAmedAmadhurasarShyaproktAtRuNashUnyamocarasATarUShakabakulakuTajapaTolanimbashAlmalInArikela-kharjUramRudvIkApriyAlapriya~ggudhanvanAtmAguptAmadhUkAnAmanyeShAM [1] ca shItavIryANAM yathAlAbhamauShadhAnAM kaShAyaM kArayet| | atha candanAdyaM tailamupadekShyAmaH- | ||
candanabhadrashrIkAlAnusAryakAlIyakapadmApadmakoshIrasArivAmadhukaprapauNDarIkanAgapuShpodIcyavanyapadmotpalanalinakumuda-saugandhikapuNDarIkashatapatrabisamRuNAlashAlUkashaivAlakasherukAnantAkushakAshekShudarbhasharanalashAlimUlajambuvetasavAnIragundrA-kakubhAsanAshvakarNasyandanavAtapothashAlatAladhavatinishakhadirakadarakadambakAshmaryaphalasarjaplakShavaTakapItanodumbarAshvattha-nyagrodhadhAtakIdUrvetkaTashRu~ggATakama~jjiShThAjyotiShmatIpuShkarabIjakrau~jcAdanabadarIkovidArakadalI-saMvartakAriShTashataparvAshItakumbhikAshatAvarIshrIparNIshrAvaNImahAshrAvaNIrohiNIshItapAkyodanapAkIkAlabalApayasyAvidArI-jIvakarShabhakamedAmahAmedAmadhurasarShyaproktAtRuNashUnyamocarasATarUShakabakulakuTajapaTolanimbashAlmalInArikela-kharjUramRudvIkApriyAlapriya~ggudhanvanAtmAguptAmadhUkAnAmanyeShAM [1] ca shItavIryANAM yathAlAbhamauShadhAnAM kaShAyaM kArayet| | |||
tena kaShAyeNa dviguNitapayasA teShAmeva ca kalkena kaShAyArdhamAtraM mRudvagninA sAdhayettailam| | tena kaShAyeNa dviguNitapayasA teShAmeva ca kalkena kaShAyArdhamAtraM mRudvagninA sAdhayettailam| | ||
etattailamabhya~ggAt sadyo dAhajvaramapanayati| | etattailamabhya~ggAt sadyo dAhajvaramapanayati| | ||
etaireva cauShadhairashlakShNapiShTaiH sushItaiH pradehaM kArayet| | etaireva cauShadhairashlakShNapiShTaiH sushItaiH pradehaM kArayet| | ||
etaireva ca shRutashItaM salilamavagAhapariShekArthaM prayu~jjIta||258|| | etaireva ca shRutashItaM salilamavagAhapariShekArthaM prayu~jjIta||258|| | ||
iti candanAdyaM tailam| | iti candanAdyaM tailam| | ||
madhvAranAlakShIradadhighRutasalilasekAvagAhAshca sadyo dAhajvaramapanayanti shItasparshatvAt||259|| | madhvAranAlakShIradadhighRutasalilasekAvagAhAshca sadyo dAhajvaramapanayanti shItasparshatvAt||259|| | ||
Now, ''Chandanadya taila'' preparation will be described – ''chandana'' (red variety of ''chandana''), '' | Now, ''Chandanadya taila'' preparation will be described – ''chandana'' (red variety of ''chandana''), ''bhadrashri'' (white variety of ''chandana''), ''kalanusarya, kaiyaka, padma, padmaka, ushira, sariva, madhuka, nagapushpa, udichya, vanya, padma, utpala, nalina'' (a white variety of ''padma''), ''kumuda''; ''saugandhika, pundarika, shata patra, bis, mrinala, shaluka, shaivala, kasheruka, ananta, kusha, kasa, ikshu, darbha, shara, nala'' – root of ''shali, jambu, vetasa, vanira'' (a variety of ''vetasa'' which do not have fragrant root), ''gundra, kakubha, asana, ashvakarna'' (a variety of ''shala''), ''syandana'' (''nemi vriksha''), ''vatapotha'' (''palasha''), ''shala, tala, dava, tinisha'' (''vanjula''), ''khadira, kadara'' (''vitkhadira''), ''kadamba,'' fruit of ''kashmarya, sarja, plaksha, vata'' (the variety without any adventitious root), ''kapitana'' (popularly known as ''gandhamunda''), ''udumbara, ashvattha, nyagodhra, dhataki, durva, itkata, shringataka, manjishtha, jyotishmati'' (''kanganika''), seeds of ''pushkara, karunyachandana, badari, kovidara, kadali, samvartaka, ariṡṭa'' (a variety of ''neem'' growing in the hills), ''shataparva'' (''bibhitaka''), ''shita kumbhika'' (''kashtha patala''), ''shatavari, shriparni, shravani, mahashravani'' (''alambusha'' – having big fruits), ''rohini, seeta paki'' (''ganda durva''), ''odana paki'' (''neela bhendi''), ''kala'' (''kakoli''), ''bala, payasya, vidari, jeevaka, rishabhaka, meda, mahameda, madurasa, rishyaprokta'' (''riddhi''), ''trina shunya'' (''ketaki''), ''mocharasa, atarushaka, bakula, kutaja, patola, shalmali, narikela, kharjura, mridvika, priyala, priyangu, dhanvana, atmagupta, madhuka,'' and such other drugs which are cold in potency. Also, the drugs which have the same cooling effect can also be added to prepare this decoction, using double the quantity of water. The ''kalka'' (paste) of all the above mentioned drugs must also be taken. Oil mixed with the above stated decoction and paste should be boiled on mild fire till half the quantity is left. | ||
Massage of this medicated oil instantaneously cures ''daha jwara''. | |||
The above mentioned drugs should be made in the form of a fine paste and then used as a ''pradeha'' when it has cooled. The water boiled with these drugs should be used when cooled for '' | The above mentioned drugs should be made in the form of a fine paste and then used as a ''pradeha'' when it has cooled. The water boiled with these drugs should be used when cooled for ''avagaha'' and ''parisheka'' (bathing and sprinkling over the body respectively). | ||
The ''seka'' and '' | The ''seka'' and ''avagaha'' (sprinkling of water and bathing) with ''madhu, aranala'' (sour gruel), milk, curd, ''ghrita'' and water cure ''daha jwara'' instantaneously, because of their cold touch.[258-259] | ||
==== Guidelines for a patient with burning sensation ==== | ==== Guidelines for a patient with burning sensation ==== | ||