Kasa Chikitsa: Difference between revisions
Pallavmishra (talk | contribs) |
Pallavmishra (talk | contribs) |
||
| Line 1,810: | Line 1,810: | ||
गुडूचीं पिप्पलीं मूर्वां हरिद्रां श्रेयसीं वचाम् | | गुडूचीं पिप्पलीं मूर्वां हरिद्रां श्रेयसीं वचाम् | | ||
निदिग्धिकां कासमर्दं पाठां चित्रकनागरम् ||१६१|| | निदिग्धिकां कासमर्दं पाठां चित्रकनागरम् ||१६१|| | ||
जले चतुर्गुणे पक्त्वा पादशेषेण तत्समम् | | जले चतुर्गुणे पक्त्वा पादशेषेण तत्समम् | | ||
सिद्धं सर्पिः पिबेद्गुल्मश्वासार्तिक्षयकासनुत् ||१६२|| | सिद्धं सर्पिः पिबेद्गुल्मश्वासार्तिक्षयकासनुत् ||१६२|| | ||
इति गुडूच्यादिघृतम् | | इति गुडूच्यादिघृतम् | | ||
guḍūcīṁ pippalīṁ mūrvāṁ haridrāṁ śrēyasīṁ vacām| | guḍūcīṁ pippalīṁ mūrvāṁ haridrāṁ śrēyasīṁ vacām| | ||
nidigdhikāṁ kāsamardaṁ pāṭhāṁ citrakanāgaram||161|| | nidigdhikāṁ kāsamardaṁ pāṭhāṁ citrakanāgaram||161|| | ||
jalē caturguṇē paktvā pādaśēṣēṇa tatsamam| | jalē caturguṇē paktvā pādaśēṣēṇa tatsamam| | ||
siddhaṁ sarpiḥ pibēdgulmaśvāsārtikṣayakāsanut||162|| | siddhaṁ sarpiḥ pibēdgulmaśvāsārtikṣayakāsanut||162|| | ||
iti guḍūcyādighr̥tam| | iti guḍūcyādighr̥tam| | ||
guDUcIM pippalIM mUrvAM haridrAM shreyasIM vacAm| | |||
nidigdhikAM kAsamardaM pAThAM citrakanAgaram||161|| | nidigdhikAM kAsamardaM pAThAM citrakanAgaram||161|| | ||
jale caturguNe paktvA pAdasheSheNa tatsamam| | jale caturguNe paktvA pAdasheSheNa tatsamam| | ||
siddhaM sarpiH pibedgulmashvAsArtikShayakAsanut||162|| | siddhaM sarpiH pibedgulmashvAsArtikShayakAsanut||162|| | ||
iti guDUcyAdighRutam| | iti guDUcyAdighRutam| | ||
Guduchi, pippali, murva, haridra, shreyasi, vacha, nidigdhika, kasmarda, patha, chitraka and nagara are to be boiled with four times of water, till the quantity of water reduces to one-fourth. To this decoction equal quantity of ghrita should be added and cooked. Intake of this cures gulma, | ''Guduchi, pippali, murva, haridra, shreyasi, vacha, nidigdhika, kasmarda, patha, chitraka'' and ''nagara'' are to be boiled with four times of water, till the quantity of water reduces to one-fourth. To this decoction equal quantity of ''ghrita'' should be added and cooked. Intake of this cures ''gulma, shwasa'' and ''kshayajakasa''. | ||
Thus ends the description of guduchyaadi-ghrita. | Thus ends the description of ''guduchyaadi-ghrita''.[161-162] | ||
कासमर्दाभयामुस्तपाठाकट्फलनागरैः | | कासमर्दाभयामुस्तपाठाकट्फलनागरैः | | ||
पिप्पलीकटुकाद्राक्षाकाश्मर्यसुरसैस्तथा ||१६३|| | पिप्पलीकटुकाद्राक्षाकाश्मर्यसुरसैस्तथा ||१६३|| | ||
अक्षमात्रैर्घृतप्रस्थं क्षीरद्राक्षारसाढके | | अक्षमात्रैर्घृतप्रस्थं क्षीरद्राक्षारसाढके | | ||
पचेच्छोषज्वरप्लीहसर्वकासहरं शिवम् ||१६४|| | पचेच्छोषज्वरप्लीहसर्वकासहरं शिवम् ||१६४|| | ||
धात्रीफलैः क्षीरसिद्धैः सर्पिर्वाऽप्यवचूर्णितम् | | धात्रीफलैः क्षीरसिद्धैः सर्पिर्वाऽप्यवचूर्णितम् | | ||
द्विगुणे दाडिमरसे विपक्वं व्योषसंयुतम् ||१६५|| | द्विगुणे दाडिमरसे विपक्वं व्योषसंयुतम् ||१६५|| | ||
पिबेदुपरि भक्तस्य यवक्षारघृतं नरः | | पिबेदुपरि भक्तस्य यवक्षारघृतं नरः | | ||
पिप्पलीगुडसिद्धं वा च्छागक्षीरयुतं घृतम् ||१६६|| | पिप्पलीगुडसिद्धं वा च्छागक्षीरयुतं घृतम् ||१६६|| | ||
एतान्यग्निविवृद्ध्यर्थं सर्पींषि क्षयकासिनाम् | | एतान्यग्निविवृद्ध्यर्थं सर्पींषि क्षयकासिनाम् | | ||
स्युर्दोषबद्धकोष्ठोरःस्रोतसां च विशुद्धये ||१६७|| | स्युर्दोषबद्धकोष्ठोरःस्रोतसां च विशुद्धये ||१६७|| | ||
kāsamardābhayāmustapāṭhākaṭphalanāgaraiḥ| | kāsamardābhayāmustapāṭhākaṭphalanāgaraiḥ| | ||
pippalīkaṭukādrākṣākāśmaryasurasaistathā||163|| | pippalīkaṭukādrākṣākāśmaryasurasaistathā||163|| | ||
akṣamātrairghr̥taprasthaṁ kṣīradrākṣārasāḍhakē| | akṣamātrairghr̥taprasthaṁ kṣīradrākṣārasāḍhakē| | ||
pacēcchōṣajvaraplīhasarvakāsaharaṁ śivam||164|| | pacēcchōṣajvaraplīhasarvakāsaharaṁ śivam||164|| | ||
dhātrīphalaiḥ kṣīrasiddhaiḥ sarpirvā'pyavacūrṇitam| | dhātrīphalaiḥ kṣīrasiddhaiḥ sarpirvā'pyavacūrṇitam| | ||
dviguṇē dāḍimarasē vipakvaṁ vyōṣasaṁyutam||165|| | dviguṇē dāḍimarasē vipakvaṁ vyōṣasaṁyutam||165|| | ||
pibēdupari bhaktasya yavakṣāraghr̥taṁ naraḥ| | pibēdupari bhaktasya yavakṣāraghr̥taṁ naraḥ| | ||
pippalīguḍasiddhaṁ vā cchāgakṣīrayutaṁ ghr̥tam||166|| | pippalīguḍasiddhaṁ vā cchāgakṣīrayutaṁ ghr̥tam||166|| | ||
ētānyagnivivr̥ddhyarthaṁ sarpīṁṣi kṣayakāsinām| | ētānyagnivivr̥ddhyarthaṁ sarpīṁṣi kṣayakāsinām| | ||
syurdōṣabaddhakōṣṭhōraḥsrōtasāṁ ca viśuddhayē||167|| | syurdōṣabaddhakōṣṭhōraḥsrōtasāṁ ca viśuddhayē||167|| | ||
kAsamardAbhayAmustapAThAkaTphalanAgaraiH| | kAsamardAbhayAmustapAThAkaTphalanAgaraiH| | ||
pippalIkaTukAdrAkShAkAshmaryasurasaistathA||163|| | pippalIkaTukAdrAkShAkAshmaryasurasaistathA||163|| | ||
akShamAtrairghRutaprasthaM kShIradrAkShArasADhake| | akShamAtrairghRutaprasthaM kShIradrAkShArasADhake| | ||
pacecchoShajvaraplIhasarvakAsaharaM shivam||164|| | pacecchoShajvaraplIhasarvakAsaharaM shivam||164|| | ||
dhAtrIphalaiH kShIrasiddhaiH sarpirvA~apyavacUrNitam| | dhAtrIphalaiH kShIrasiddhaiH sarpirvA~apyavacUrNitam| | ||
dviguNe dADimarase vipakvaM vyoShasaMyutam||165|| | dviguNe dADimarase vipakvaM vyoShasaMyutam||165|| | ||
pibedupari bhaktasya yavakShAraghRutaM naraH| | pibedupari bhaktasya yavakShAraghRutaM naraH| | ||
pippalIguDasiddhaM vA cchAgakShIrayutaM ghRutam||166|| | pippalIguDasiddhaM vA cchAgakShIrayutaM ghRutam||166|| | ||
etAnyagnivivRuddhyarthaM sarpIMShi kShayakAsinAm| | etAnyagnivivRuddhyarthaM sarpIMShi kShayakAsinAm| | ||
syurdoShabaddhakoShThoraHsrotasAM ca vishuddhaye||167|| | syurdoShabaddhakoShThoraHsrotasAM ca vishuddhaye||167|| | ||
One prastha of ghrita should be cooked by adding the paste of one aksha of each of kasamarda, abhaya, musta, patha, katphala, nagara, pippali, katuka, draksha, kashmarya and surasa; one adhaka of milk and one adhaka of grape juice. Thus prepared ghrita is considered as auspicious, and cures shosha, jwara, pleeha and kasa. | One prastha of ghrita should be cooked by adding the paste of one aksha of each of kasamarda, abhaya, musta, patha, katphala, nagara, pippali, katuka, draksha, kashmarya and surasa; one adhaka of milk and one adhaka of grape juice. Thus prepared ghrita is considered as auspicious, and cures shosha, jwara, pleeha and kasa. | ||
Dhatri phala or dhatriphala powder should be cooked with ksheera and ghrita for ghritapaka | |||
yava-kshara-ghrita prepared by adding double the quantity of dadima-rasa and the powder of vyosha, and which should be taken at the end of a meal; | Dhatri phala or dhatriphala powder should be cooked with ksheera and ghrita for ghritapaka, yava-kshara-ghrita prepared by adding double the quantity of dadima-rasa and the powder of vyosha, and which should be taken at the end of a meal; ghrita cooked with the paste of pippali, guda and chaga dugdha; | ||
ghrita cooked with the paste of pippali, guda and chaga dugdha; | |||
All the above mentioned ghrita will promote agni of the patient suffering from kshayajakasa. These also cleanse the adhered doshas from the srotas of koshtha and uras. | All the above mentioned ghrita will promote agni of the patient suffering from kshayajakasa. These also cleanse the adhered doshas from the srotas of koshtha and uras.[163-167] | ||
==== ''Haritaki leha'' ==== | ==== ''Haritaki leha'' ==== | ||