Maharoga Adhyaya: Difference between revisions
Pallavmishra (talk | contribs) |
Pallavmishra (talk | contribs) |
||
| Line 193: | Line 193: | ||
#Mukhashosa (Dryness in mouth) | #Mukhashosa (Dryness in mouth) | ||
#Arasajnata (Loss of taste sensation) | #Arasajnata (Loss of taste sensation) | ||
#Gharanasha (Loss of smell sensation) | |||
#Karnashoola (Ear ache) | |||
#Ashabdashravana (Tinnitus) | |||
#Ucchaishruti (Hard of hearing)) | |||
#Badhirya (Deafness) | |||
#Vartmastambha (Stiffness in eyelids) | |||
#Vartma sankoca (Entropion) | |||
#Timira (Loss of vision) | |||
#Akshishula (Pain in eyes) | |||
#Akshivyudasa (Squint eye) | |||
#Bhruvyudasa (Twisting in eye brows) | |||
#Sankhabheda (Pain in temporal region) | |||
#Lalata bheda (Pain in frontal region) | |||
#Shiroruk (Headache) | |||
#Keshabhoomisphutana (Cracking of scalp) | |||
#Ardita (Facial paralysis) | |||
#Ekanga roga (Monoplegia) | |||
#Sarvanga roga (Quadriplegia) | |||
#Pakshavadha (Hemiplegia) | |||
#Akshepaka (Clonic convulsions) | |||
#Dandaka (Tonic convulsions) | |||
#Tama (Feeling of darkness in front of eye) | |||
#Bhrama (Giddiness) | |||
#Vepathu (Tremor) | |||
#Jrumbha (Yawning) | |||
#Hikka (Hiccup) | |||
#Vishada (Asthenia) | |||
#Atipralapa (Excessive delirium) | |||
#Raukshya (Roughness) | |||
#Parushya (Coarseness) | |||
#Syavarunavabhasata (Black reddish appearance) | |||
#Asvapna (Insomnia) | |||
#Anavasthita cittatva (Unstable mind) | |||
Causative qualities of vata disorders | |||
==== Causative qualities of ''vata'' disorders ==== | |||
सर्वेष्वपि खल्वेतेषु वातविकारेषूक्तेष्वन्येषु चानुक्तेषु वायोरिदमात्मरूपमपरिणामि कर्मणश्च स्वलक्षणं, यदुपलभ्य तदवयवंवा विमुक्तसन्देहा वातविकारमेवाध्यवस्यन्ति कुशलाः; तद्यथा- रौक्ष्यं शैत्यं लाघवं वैशद्यं गतिरमूर्तत्वमनवस्थितत्वं चेतिवायोरात्मरूपाणि; एवंविधत्वाच्च वायोः कर्मणः स्वलक्षणमिदमस्य भवति तं तं शरीरावयवमाविशतः ; तद्यथा-स्रंसभ्रंसव्याससङ्गभेदसादहर्षतर्षकम्पवर्तचालतोदव्यथाचेष्टादीनि , तथाखरपरुषविशदसुषिरारुणवर्णकषायविरसमुखत्वशोषशूलसुप्तिसङ्कोचनस्तम्भनखञ्जतादीनि च वायोः कर्माणि; तैरन्वितंवातविकारमेवाध्यवस्येत्||१२|| | सर्वेष्वपि खल्वेतेषु वातविकारेषूक्तेष्वन्येषु चानुक्तेषु वायोरिदमात्मरूपमपरिणामि कर्मणश्च स्वलक्षणं, यदुपलभ्य तदवयवंवा विमुक्तसन्देहा वातविकारमेवाध्यवस्यन्ति कुशलाः; तद्यथा- रौक्ष्यं शैत्यं लाघवं वैशद्यं गतिरमूर्तत्वमनवस्थितत्वं चेतिवायोरात्मरूपाणि; एवंविधत्वाच्च वायोः कर्मणः स्वलक्षणमिदमस्य भवति तं तं शरीरावयवमाविशतः ; तद्यथा-स्रंसभ्रंसव्याससङ्गभेदसादहर्षतर्षकम्पवर्तचालतोदव्यथाचेष्टादीनि , तथाखरपरुषविशदसुषिरारुणवर्णकषायविरसमुखत्वशोषशूलसुप्तिसङ्कोचनस्तम्भनखञ्जतादीनि च वायोः कर्माणि; तैरन्वितंवातविकारमेवाध्यवस्येत्||१२|| | ||
sarvēṣvapi khalvētēṣu vātavikārēṣūktēṣvanyēṣu cānuktēṣu vāyōridamātmarūpamapariṇāmi karmaṇaścasvalakṣaṇaṁ, yadupalabhya tadavayavaṁ vā vimuktasandēhā vātavikāramēvādhyavasyanti kuśalāḥ;tadyathā- raukṣyaṁ śaityaṁ lāghavaṁ vaiśadyaṁ gatiramūrtatvamanavasthitatvaṁ cēti vāyōrātmarūpāṇi;ēvaṁvidhatvācca vāyōḥ karmaṇaḥ svalakṣaṇamidamasya bhavati taṁ taṁ śarīrāvayavamāviśataḥ ;tadyathā- sraṁsabhraṁsavyāsasaṅgabhēdasādaharṣatarṣakampavartacālatōdavyathācēṣṭādīni , tathākharaparuṣaviśadasuṣirāruṇavarṇakaṣāyavirasamukhatvaśōṣaśūlasuptisaṅkōcanastambhanakhañjatādīnica vāyōḥ karmāṇi; tairanvitaṁ vātavikāramēvādhyavasyēt||12|| | sarvēṣvapi khalvētēṣu vātavikārēṣūktēṣvanyēṣu cānuktēṣu vāyōridamātmarūpamapariṇāmi karmaṇaścasvalakṣaṇaṁ, yadupalabhya tadavayavaṁ vā vimuktasandēhā vātavikāramēvādhyavasyanti kuśalāḥ;tadyathā- raukṣyaṁ śaityaṁ lāghavaṁ vaiśadyaṁ gatiramūrtatvamanavasthitatvaṁ cēti vāyōrātmarūpāṇi;ēvaṁvidhatvācca vāyōḥ karmaṇaḥ svalakṣaṇamidamasya bhavati taṁ taṁ śarīrāvayavamāviśataḥ ;tadyathā- sraṁsabhraṁsavyāsasaṅgabhēdasādaharṣatarṣakampavartacālatōdavyathācēṣṭādīni , tathākharaparuṣaviśadasuṣirāruṇavarṇakaṣāyavirasamukhatvaśōṣaśūlasuptisaṅkōcanastambhanakhañjatādīnica vāyōḥ karmāṇi; tairanvitaṁ vātavikāramēvādhyavasyēt||12|| | ||