Rogabhishagjitiya Vimana: Difference between revisions
Pallavmishra (talk | contribs) |
Pallavmishra (talk | contribs) |
||
| Line 544: | Line 544: | ||
Uttara – Uttara is the statement made in opposition (heterogenous) to the homologous nature shown between hetu and karya and vice versa. For instance , if somebody says – disorders are similar to cause, as ‘shitaka’disease has similar causes like exposure to snow and cold wave, the opponent may say – disorders are dissimilar to cause as burning sensation,heat, sloughing and suppuration of body parts are caused by cold wave which is dissimilar. This is uttara (rejoinder) with contrary statements.[36] | Uttara – Uttara is the statement made in opposition (heterogenous) to the homologous nature shown between hetu and karya and vice versa. For instance , if somebody says – disorders are similar to cause, as ‘shitaka’disease has similar causes like exposure to snow and cold wave, the opponent may say – disorders are dissimilar to cause as burning sensation,heat, sloughing and suppuration of body parts are caused by cold wave which is dissimilar. This is uttara (rejoinder) with contrary statements.[36] | ||
16. Siddhanta (theory/doctrine) | ===== 16. Siddhanta (theory/doctrine) ===== | ||
अथसिद्धान्तः- सिद्धान्तोनामसयःपरीक्षकैर्बहुविधंपरीक्ष्यहेतुभिश्चसाधयित्वास्थाप्यतेनिर्णयः| सचतुर्विधः- सर्वतन्त्रसिद्धान्तः, प्रतितन्त्रसिद्धान्तः, अधिकरणसिद्धान्तः, अभ्युपगमसिद्धान्तश्चेति| तत्रसर्वतन्त्रसिद्धान्तोनामतस्मिंस्तस्मिन्सर्वस्मिंस्तन्त्रेतत्तत्प्रसिद्धं; यथासन्तिनिदानानि, सन्तिव्याधयः, सन्तिसिद्ध्युपायाःसाध्यानामिति| प्रतितन्त्रसिद्धान्तोनामतस्मिंस्तस्मिन्नेकैकस्मिंस्तन्त्रेतत्तत्प्रसिद्धं; यथा- अन्यत्राष्टौरसाःषडत्र, पञ्चेन्द्रियाण्यत्रषडिन्द्रियाण्यन्यत्रतन्त्रे, वातादिकृताःसर्वेविकारायथाऽन्यत्र, अत्रवातादिकृताभूतकृताश्चप्रसिद्धाः| अधिकरणसिद्धान्तोनामसयस्मिन्नधिकरणेप्रस्तूयमानेसिद्धान्यन्यान्यप्यधिकरणानिभवन्ति, यथा- ‘नमुक्तःकर्मानुबन्धिकंकुरुते, निस्पृहत्वात्इतिप्रस्तुतेसिद्धाःकर्मफल-मोक्ष-पुरुष-प्रेत्यभावाभवन्ति| अभ्युपगमसिद्धान्तोनामसयमर्थमसिद्धमपरीक्षितमनुपदिष्टमहेतुकंवावादकालेऽभ्युपगच्छन्तिभिषजः; तद्यथा- द्रव्यंप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, गुणाःप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, वीर्यंप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, इत्येवमादिः| इतिचतुर्विधःसिद्धान्तः||३७|| | अथसिद्धान्तः- सिद्धान्तोनामसयःपरीक्षकैर्बहुविधंपरीक्ष्यहेतुभिश्चसाधयित्वास्थाप्यतेनिर्णयः| सचतुर्विधः- सर्वतन्त्रसिद्धान्तः, प्रतितन्त्रसिद्धान्तः, अधिकरणसिद्धान्तः, अभ्युपगमसिद्धान्तश्चेति| तत्रसर्वतन्त्रसिद्धान्तोनामतस्मिंस्तस्मिन्सर्वस्मिंस्तन्त्रेतत्तत्प्रसिद्धं; यथासन्तिनिदानानि, सन्तिव्याधयः, सन्तिसिद्ध्युपायाःसाध्यानामिति| प्रतितन्त्रसिद्धान्तोनामतस्मिंस्तस्मिन्नेकैकस्मिंस्तन्त्रेतत्तत्प्रसिद्धं; यथा- अन्यत्राष्टौरसाःषडत्र, पञ्चेन्द्रियाण्यत्रषडिन्द्रियाण्यन्यत्रतन्त्रे, वातादिकृताःसर्वेविकारायथाऽन्यत्र, अत्रवातादिकृताभूतकृताश्चप्रसिद्धाः| अधिकरणसिद्धान्तोनामसयस्मिन्नधिकरणेप्रस्तूयमानेसिद्धान्यन्यान्यप्यधिकरणानिभवन्ति, यथा- ‘नमुक्तःकर्मानुबन्धिकंकुरुते, निस्पृहत्वात्इतिप्रस्तुतेसिद्धाःकर्मफल-मोक्ष-पुरुष-प्रेत्यभावाभवन्ति| अभ्युपगमसिद्धान्तोनामसयमर्थमसिद्धमपरीक्षितमनुपदिष्टमहेतुकंवावादकालेऽभ्युपगच्छन्तिभिषजः; तद्यथा- द्रव्यंप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, गुणाःप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, वीर्यंप्रधानमितिकृत्वावक्ष्यामः, इत्येवमादिः| इतिचतुर्विधःसिद्धान्तः||३७|| | ||
atha siddhāntaḥ- siddhāntō nāma sa yaḥ parīkṣakairbahuvidhaṁ parīkṣya hētubhiśca sādhayitvā sthāpyatē nirṇayaḥ| sa caturvidhaḥ- sarvatantrasiddhāntaḥ, pratitantrasiddhāntaḥ, adhikaraṇasiddhāntaḥ, abhyupagamasiddhāntaścēti| tatra sarvatantrasiddhāntō nāma tasmiṁstasmin sarvasmiṁstantrē tattat prasiddhaṁ; yathā santi nidānāni, santi vyādhayaḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāmiti| pratitantrasiddhāntō nāma tasmiṁstasminnēkaikasmiṁstantrē tattat prasiddhaṁ; yathā- anyatrāṣṭau rasāḥ ṣaḍatra, pañcēndriyāṇyatra ṣaḍindriyāṇyanyatra tantrē, vātādikr̥tāḥ sarvē vikārā yathā'nyatra, atra vātādikr̥tā bhūtakr̥tāśca prasiddhāḥ| adhikaraṇasiddhāntō nāma sa yasminnadhikaraṇē prastūyamānē siddhānyanyānyapyadhikaraṇāni bhavanti, yathā- ‘na muktaḥ karmānubandhikaṁ kurutē, nispr̥hatvāt iti prastutē siddhāḥ karmaphala-mōkṣa-puruṣa-prētyabhāvā bhavanti| abhyupagamasiddhāntō nāma sa yamarthamasiddhamaparīkṣitamanupadiṣṭamahētukaṁ vā vādakālē'bhyupagacchanti bhiṣajaḥ; tadyathā- dravyaṁ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, guṇāḥ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, vīryaṁ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, ityēvamādiḥ| iti caturvidhaḥ siddhāntaḥ||37|| | atha siddhāntaḥ- siddhāntō nāma sa yaḥ parīkṣakairbahuvidhaṁ parīkṣya hētubhiśca sādhayitvā sthāpyatē nirṇayaḥ| sa caturvidhaḥ- sarvatantrasiddhāntaḥ, pratitantrasiddhāntaḥ, adhikaraṇasiddhāntaḥ, abhyupagamasiddhāntaścēti| tatra sarvatantrasiddhāntō nāma tasmiṁstasmin sarvasmiṁstantrē tattat prasiddhaṁ; yathā santi nidānāni, santi vyādhayaḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāmiti| pratitantrasiddhāntō nāma tasmiṁstasminnēkaikasmiṁstantrē tattat prasiddhaṁ; yathā- anyatrāṣṭau rasāḥ ṣaḍatra, pañcēndriyāṇyatra ṣaḍindriyāṇyanyatra tantrē, vātādikr̥tāḥ sarvē vikārā yathā'nyatra, atra vātādikr̥tā bhūtakr̥tāśca prasiddhāḥ| adhikaraṇasiddhāntō nāma sa yasminnadhikaraṇē prastūyamānē siddhānyanyānyapyadhikaraṇāni bhavanti, yathā- ‘na muktaḥ karmānubandhikaṁ kurutē, nispr̥hatvāt iti prastutē siddhāḥ karmaphala-mōkṣa-puruṣa-prētyabhāvā bhavanti| abhyupagamasiddhāntō nāma sa yamarthamasiddhamaparīkṣitamanupadiṣṭamahētukaṁ vā vādakālē'bhyupagacchanti bhiṣajaḥ; tadyathā- dravyaṁ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, guṇāḥ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, vīryaṁ pradhānamiti kr̥tvā vakṣyāmaḥ, ityēvamādiḥ| iti caturvidhaḥ siddhāntaḥ||37|| | ||
atha siddhAntaH- siddhAnto nAma sa yaH parIkShakairbahuvidhaM parIkShya hetubhishca sAdhayitvAsthApyate nirNayaH| | atha siddhAntaH- siddhAnto nAma sa yaH parIkShakairbahuvidhaM parIkShya hetubhishca sAdhayitvAsthApyate nirNayaH| | ||
sa caturvidhaH- sarvatantrasiddhAntaH, pratitantrasiddhAntaH, adhikaraNasiddhAntaH,abhyupagamasiddhAntashceti| | sa caturvidhaH- sarvatantrasiddhAntaH, pratitantrasiddhAntaH, adhikaraNasiddhAntaH,abhyupagamasiddhAntashceti| | ||
| Line 554: | Line 557: | ||
abhyupagamasiddhAnto nAma sa yamarthamasiddhamaparIkShitamanupadiShTamahetukaM vAvAdakAle~abhyupagacchanti bhiShajaH; tadyathA- dravyaM pradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, guNAHpradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, vIryaM [1] pradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, ityevamAdiH| | abhyupagamasiddhAnto nAma sa yamarthamasiddhamaparIkShitamanupadiShTamahetukaM vAvAdakAle~abhyupagacchanti bhiShajaH; tadyathA- dravyaM pradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, guNAHpradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, vIryaM [1] pradhAnamiti kRutvA vakShyAmaH, ityevamAdiH| | ||
iti caturvidhaH siddhAntaH||37|| | iti caturvidhaH siddhAntaH||37|| | ||
Siddhanta is the conclusion established by scientists/investigators after testing in several ways and on proving it with reasoning. It is of four types – sarvatantra siddhanta, pratitantra siddhanta, adhikaraṇa siddhanta, abhyupagama siddhanta. | Siddhanta is the conclusion established by scientists/investigators after testing in several ways and on proving it with reasoning. It is of four types – sarvatantra siddhanta, pratitantra siddhanta, adhikaraṇa siddhanta, abhyupagama siddhanta. | ||
Sarvatantra siddhanta is that which is accepted universally by all the treatises such as – there are causes, there are diseases and there are remedies for the curable disorders. | Sarvatantra siddhanta is that which is accepted universally by all the treatises such as – there are causes, there are diseases and there are remedies for the curable disorders. | ||
| Line 560: | Line 564: | ||
Abhyupagama siddhanta is that which is held up by physicians temporarily and hypothetically during debate though the idea is unproved, untested, uninstructed and irrational such as – proposing that dravya is predominant or guna or properties are predominant or virya is predominant. | Abhyupagama siddhanta is that which is held up by physicians temporarily and hypothetically during debate though the idea is unproved, untested, uninstructed and irrational such as – proposing that dravya is predominant or guna or properties are predominant or virya is predominant. | ||
These are four types of doctrines. [37] | These are four types of doctrines. [37] | ||
17. Shabda (word/correct expression) | |||
===== 17. Shabda (word/correct expression) ===== | |||
अथशब्दः- शब्दोनामवर्णसमाम्नायः; सचतुर्विधः- दृष्टार्थश्च, अदृष्टार्थश्च, सत्यश्च, अनृतश्चेति| तत्रदृष्टार्थोनाम- त्रिभिर्हेतुभिर्दोषाःप्रकुप्यन्ति, षड्भिरुपक्रमैश्चप्रशाम्यन्ति, सतिश्रोत्रादिसद्भावेशब्दादिग्रहणमिति| अदृष्टार्थःपुनः- अस्तिप्रेत्यभावः, अस्तिमोक्षइति| सत्योनाम- यथार्थभूतः; सन्त्यायुर्वेदोपदेशाः, सन्तिसिद्ध्युपायाःसाध्यानांव्याधीनां, सन्त्यारम्भफलानीति| सत्यविपर्ययश्चानृतः||३८|| | अथशब्दः- शब्दोनामवर्णसमाम्नायः; सचतुर्विधः- दृष्टार्थश्च, अदृष्टार्थश्च, सत्यश्च, अनृतश्चेति| तत्रदृष्टार्थोनाम- त्रिभिर्हेतुभिर्दोषाःप्रकुप्यन्ति, षड्भिरुपक्रमैश्चप्रशाम्यन्ति, सतिश्रोत्रादिसद्भावेशब्दादिग्रहणमिति| अदृष्टार्थःपुनः- अस्तिप्रेत्यभावः, अस्तिमोक्षइति| सत्योनाम- यथार्थभूतः; सन्त्यायुर्वेदोपदेशाः, सन्तिसिद्ध्युपायाःसाध्यानांव्याधीनां, सन्त्यारम्भफलानीति| सत्यविपर्ययश्चानृतः||३८|| | ||
śabdaḥ- śabdō nāma varṇasamāmnāyaḥ; sa caturvidhaḥ- dr̥ṣṭārthaśca, adr̥ṣṭārthaśca, satyaśca, anr̥taścēti| tatra dr̥ṣṭārthō nāma- tribhirhētubhirdōṣāḥ prakupyanti, ṣaḍbhirupakramaiśca praśāmyanti, sati śrōtrādisadbhāvē śabdādigrahaṇamiti| adr̥ṣṭārthaḥ punaḥ- asti prētyabhāvaḥ, asti mōkṣa iti| satyō nāma- yathārthabhūtaḥ; santyāyurvēdōpadēśāḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāṁ vyādhīnāṁ, santyārambhaphalānīti| satyaviparyayaścānr̥taḥ||38|| | śabdaḥ- śabdō nāma varṇasamāmnāyaḥ; sa caturvidhaḥ- dr̥ṣṭārthaśca, adr̥ṣṭārthaśca, satyaśca, anr̥taścēti| tatra dr̥ṣṭārthō nāma- tribhirhētubhirdōṣāḥ prakupyanti, ṣaḍbhirupakramaiśca praśāmyanti, sati śrōtrādisadbhāvē śabdādigrahaṇamiti| adr̥ṣṭārthaḥ punaḥ- asti prētyabhāvaḥ, asti mōkṣa iti| satyō nāma- yathārthabhūtaḥ; santyāyurvēdōpadēśāḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāṁ vyādhīnāṁ, santyārambhaphalānīti| satyaviparyayaścānr̥taḥ||38|| | ||
atha shabdaH- shabdo nAma varNasamAmnAyaH; sa caturvidhaH- dRuShTArthashca, adRuShTArthashca,satyashca, anRutashceti| | atha shabdaH- shabdo nAma varNasamAmnAyaH; sa caturvidhaH- dRuShTArthashca, adRuShTArthashca,satyashca, anRutashceti| | ||
tatra dRuShTArtho nAma- tribhirhetubhirdoShAH prakupyanti, ShaDbhirupakramaishca prashAmyanti, satishrotrAdisadbhAve shabdAdigrahaNamiti| | tatra dRuShTArtho nAma- tribhirhetubhirdoShAH prakupyanti, ShaDbhirupakramaishca prashAmyanti, satishrotrAdisadbhAve shabdAdigrahaNamiti| | ||
| Line 568: | Line 576: | ||
satyo nAma- yathArthabhUtaH; santyAyurvedopadeshAH, santi siddhyupAyAH sAdhyAnAM vyAdhInAM,santyArambhaphalAnIti| | satyo nAma- yathArthabhUtaH; santyAyurvedopadeshAH, santi siddhyupAyAH sAdhyAnAM vyAdhInAM,santyArambhaphalAnIti| | ||
satyaviparyayashcAnRutaH||38|| | satyaviparyayashcAnRutaH||38|| | ||
Shabda is an aggregate of letters. This is of four types – drushtartha, adrushtartha, satya, and anruta. | Shabda is an aggregate of letters. This is of four types – drushtartha, adrushtartha, satya, and anruta. | ||
Drushtartha is that which connotes observable meanings; such as dosha are aggravated by three etiological factors; they are pacified by six therapeutic measures; the sense objects are perceived through the sense organs. | Drushtartha is that which connotes observable meanings; such as dosha are aggravated by three etiological factors; they are pacified by six therapeutic measures; the sense objects are perceived through the sense organs. | ||
| Line 573: | Line 582: | ||
Satya is that which is consistent to the facts, such as these are instructions of Ayurveda; these are the remedial measures for the curable diseases and there exist a result of every action. | Satya is that which is consistent to the facts, such as these are instructions of Ayurveda; these are the remedial measures for the curable diseases and there exist a result of every action. | ||
Anruta is contrary to satya (that which is not consistent with facts).[38] | Anruta is contrary to satya (that which is not consistent with facts).[38] | ||
18. Pratyaksha (direct perception): | |||
=====18. Pratyaksha (direct perception): | |||
अथप्रत्यक्षं- प्रत्यक्षंनामतद्यदात्मनाचेन्द्रियैश्चस्वयमुपलभ्यते; तत्रात्मप्रत्यक्षाःसुखदुःखेच्छाद्वेषादयः, शब्दादयस्त्विन्द्रियप्रत्यक्षाः||३९|| | अथप्रत्यक्षं- प्रत्यक्षंनामतद्यदात्मनाचेन्द्रियैश्चस्वयमुपलभ्यते; तत्रात्मप्रत्यक्षाःसुखदुःखेच्छाद्वेषादयः, शब्दादयस्त्विन्द्रियप्रत्यक्षाः||३९|| | ||
atha pratyakṣaṁ- pratyakṣaṁ nāma tadyadātmanā cēndriyaiśca svayamupalabhyatē; tatrātmapratyakṣāḥ sukhaduḥkhēcchādvēṣādayaḥ, śabdādayastvindriyapratyakṣāḥ||39|| | atha pratyakṣaṁ- pratyakṣaṁ nāma tadyadātmanā cēndriyaiśca svayamupalabhyatē; tatrātmapratyakṣāḥ sukhaduḥkhēcchādvēṣādayaḥ, śabdādayastvindriyapratyakṣāḥ||39|| | ||